Ministru kabinets otrdien, 11. jūnijā, atbalstīja Valda Dombrovska (JV) kandidatūru Eiropas Komisijas locekļa (EK) amatam.
Dombrovskim kļūstot par EK locekli, viņa EP deputāta mandāts tiks Inesei Vaiderei (JV).
Pagājušajā nedēļas nogalē notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās uzvarēja "Jaunā Vienotība", savukārt tās līderis Dombrovskis saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka Dombrovskis ir "zinošs, kompetents un nevienam nav šaubu par viņa ietekmi Eiropā, pārstāvot Latvijas intereses".
Premjerministre atgādināja, ka Dombrovskis EP vēlēšanās ieguva lielu vēlētāju mandātu, kas ir nozīmīgs faktors, lai viņu virzītu darbam EK.
Dombrovskis uzrunā valdības pārstāvjiem sacīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) ir nopietni risināmi jautājumi, tostrap ES drošība, ekonomikas konkurētspēja un izaugsme. Tāpat svarīgs jautājums būs ES daudzgadu budžeta sagatavošana. "EK nebūs laika ieskrieties un tai būs jārisina nopietni jautājumi sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos," pauda Dombrovskis.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) atzina, ka viens no svarīgākajiem darbiem ES būs aizsardzības industrijas attīstība. Dombrovskis piekrita, ka aizsardzība būs arī nākamās EK prioritāte. Viņš informēja par savu priekšlikumu finansējuma sadales mehānismā ņemt vērā to, cik ļoti ES dalībvalsts ir pakļauta konvencionāla kara riskam. Viņš piebilda, ka, lai šī ideja tiktu īstenota, tā jāatbalsta ES dalībvalstīm un EP.
Savukārt satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) interesēja EK viceprezidenta amata kandidāta viedoklis par "zaļo kursu". Dombrovskis norādīja, ka "zaļā kursa" lielie mērķi ir nosprausti, pieņemta apjomīga normatīvo aktu pakotne, kā arī tam paredzēts finansējums. Vienlaikus viņš atzina, ka investīcijas "zaļā kursa" īstenošanai būs pamatīgas, tāpēc šis jautājums būs viena no prioritātēm ES daudzgadu budžetā pēc 2027. gada.
Līgums par ES nosaka, ka EK locekļus eiropadome iesaka iecelt amatā, pamatojoties uz dalībvalstu ierosinājumiem. EK locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pašreizējās EK pilnvaru laiks ir līdz šā gada 31. oktobrim.
Līgums par ES arī nosaka, ka eiropadome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto EK priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, ko tā iesaka iecelt par EK locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem. Līdz ar to Latvijai ir jāizvirza kandidāts EK locekļa amatam.
Tāpat ES līgums paredz, ka, izvēloties EK locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.
Attiecīgi valdība lēma EK locekļa amatam virzīt pašreizējais eirokomisāru Dombrovski.
Dombrovskis dzimis 1971. gada 5. augustā Rīgā, liecina viņa CV. Politiķis absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtu, iegūstot profesionālā maģistra grādu nodokļu un muitas administrēšanā. Tāpat RTU ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā un Latvijas Universitātē - bakalaura un vēlāk arī maģistra grādu fizikā.
Pirms pievērsies politikai, no 1998. gada līdz 2002. gadam Dombrovskis strādāja kā ekonomists, tai skaitā galvenais ekonomists, Latvijas Bankā.
Laika posmā no 2009. gada līdz 2014. gadam viņš bija Latvijas Ministru prezidents, bet kopš 2014. gada bijis eirokomisārs. No 2014. gada līdz 2019. gadam viņš ieņēma EK viceprezidenta amatu ekonomikas un sociālos jautājumos, kā arī bija komisārs finanšu tirgus jautājumos. Savukārt šajā EK sasaukumā viņš ir EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieks, kas atbild par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka nākamnedēļ 17. jūnijā Briselē notiks neformālā ES valstu līderu sanāksme jeb eiropadome, kurā paredzēts pārrunāt ES augsta ranga amatpersonu iecelšanas amatos procesu un iespējamos kandidātus uz šiem amatiem.
Eiropadomē ir paredzamas pirmās līderu diskusijas par iespējamajiem kandidātiem uz ES augsta līmeņa amatiem, tostarp EK priekšsēdētāja, eiropadomes priekšsēdētāja un ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatiem.
EP par nākamo EK prezidentu lems septembrī. Šo amatu patlaban ieņem Urzula fon der Leiena, bet vēl nav zināms, vai jaunajā EP sasaukumā viņai pietiks balsu, lai ieņemtu šo augsto amatu uz otru termiņu. Savukārt šā gada oktobrī vai novembrī EP lems par EK viceprezidentu apstiprināšanu amatā.
