Ministru kabinets otrdien, 11. jūnijā, atbalstīja "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030. gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro, kā arī pirmajā fāzē tiks iekļauta Rīga, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu.
Valdība apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek pilnībā finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem Ministru kabineta lēmumiem.
SM informēja, ka valdība bija vienisprātis, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai. Tādēļ valdība lēma, ka nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau "Rail Baltica"" projekta pirmajā kārtā.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka valdība izvirzīja mērķi pirmajā posmā iekļaut arī Rīgu.
Siliņa atzina, ka "Rail Baltica" ir finansiāli apjomīgs projekts, kam ir jābūt Latvijas iedzīvotāju interesēs. Tāpat viņa piebilda, ka "Rail Baltica" projekts ir sadārdzinājies četras reizes un valdībai nāksies domāt, kā šo projektu finansēt šajos sarežģītajos apstākļos.
"Mums kā politiķiem, īstenojot šādu projektu un apzinoties izmaksas, jāspēj sabiedrībai izskaidrot, kādi būs ieguvumi," uzsvēra premjerministre.
Siliņa piebilda, ka valdība šodien vēl nelēma par "Rail Baltica" pirmā posma finansējumu, jo par to SM gatavos atsevišķu ziņojumu.
Kā skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), pirmās kārtas risinājumā paredzēts savienojums ar Rīgu, jo vislielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu. Tāpat viņš akcentē, ka ir svarīgi nodrošināt ērtu lidostas sasniedzamību no kaimiņvalstīm, vienlaikus radot iespēju īsos lidojumus starp Baltijas valstu galvaspilsētām aizstāt ar ātrgaitas vilcienu satiksmi.
Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030.gadam, plānoto divsliežu ceļa vietā tiks izbūvēts viens sliežu ceļš Rail Baltica pamattrasē, taču visa saistītā infrastruktūra, kā arī satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu ar otru sliežu ceļu. Tāpat vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam.
SM sadarbībā ar "RB Rail" un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) turpinās darbu pie "Rail Baltica" projekta izmaksu optimizācijas, līdz šā gada 30. jūnijam informējot valdību par starptautisko pasažieru staciju "Rīgas Centrālā stacija" un dzelzceļa stacijas "Starptautiskā lidosta "Rīga"" būvniecības progresu, būvniecības pabeigšanai nepieciešamo finansējumu un neattiecināmo izmaksu segšanu.
Tāpat SM sadarbībā ar "RB Rail", EDzL, Finanšu ministriju līdz šā gada 30. septembrim iesniegs valdībā "Rail Baltica" projekta ilgtermiņa finansēšanas plānu, sagatavojot priekšlikumus projektam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai no dažādiem finansējuma avotiem, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu.
Vienlaikus valdība atbalstīja "Rail Baltica" centralizēta pārvaldības modeļa ieviešanu un Latvijas vadības grupas izveidi līdz 1. jūlijam, lai stiprinātu SM funkcijas un iesaisti projekta stratēģisko un finanšu jautājumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī projektu risku vadībā un iesaistīto pušu sadarbības koordinācijā. Vadības grupu vadīs SM valsts sekretāra vietnieks "Rail Baltica" jautājumos sadarbībā ar citu līdzatbildīgo institūciju un ministriju pārstāvjiem. Papildus šī mērķa sasniegšanai SM izstrādās un iesniegs valdībā priekšlikumus grozījumiem projekta īstenošanas likumā līdz šī gada 1. septembrim.
Tāpat plānots stiprināt valdības lomu, nosakot, ka lēmumi saistīti ar "Rail Baltica" projekta tvērumu, ieviešanas plāniem un to izmaiņām, kā arī projekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu, tostarp valsts budžeta līdzfinansējumu tiek pieņemti Ministru kabinetā.
Valdība arī lēma par nepieciešamību līdz šā gada 31. decembrim iesniegt priekšlikumus "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības uzlabošanai, attiecīgi paredzot arī projekta iekļaušanos kopējā Latvijas dzelzceļa ekosistēmā. Tāpat valdība lēma, ka SM jāturpina sarunas par infrastruktūras pārvaldības uzlabošanu ar Lietuvu un Igauniju.
"Delfi" jau vēstīja, ka vakar publiskotajā atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka "Rail Baltica" pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardi eiro. Secinājumi liecina, ka "Rail Baltica" projekts ir ekonomiski pamatots.
2024. gadā plānots būvēt jau 15% no "Rail Baltica" pamattrases visā Baltijā.
Latvijā starptautiskā konkursā jau ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai uzsāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem.
Projekta izmaksu pieauguma apstākļos notiek darbs papildu finansējuma avotu piesaistīšanai, līdz šim primārie avoti – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un valstu budžetu līdzfinansējums. "RB Rail" kopā ar projekta partneriem izstrādā alternatīvā finansējuma stratēģiju.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
