"Rail Baltica" ieviešana visās trīs Baltijas valstīs būtiski kavējas – vismaz par pieciem gadiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Viņš uzsvēra, ka revidenti arī secinājuši – projekta izmaksas ir pieaugušas un pieaugušas būtiski visās trjās Baltijas valstīs.
Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka lēmumi šajā projektā nav pieņemti caurskatāmi un saprotami, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Korčagins.
Viņš teica, ka VK savā pārbaudē ir vērtējusi projekta sadārdzinājumu, konkrētus elementus, kas noveduši pie tālākā izmaksu pieauguma, un to pamatotību.
Korčagins LTV akcentēja, ka šobrīd ļoti rūpīgi jāstrādā pie finansējuma piesaistes, kas pieejams līdz 2027. gadam. Tāpat ir nepieciešams saprast, kur valstu valdības ņems finansējumu tālākajai projekta īstenošanas gaitai – vai tas būs privātais investors, vai arī tiks rasts kāds cits risinājums.
Tas, ko mēs redzam, ir "ļoti liela apņēmība" gan no valstu valdībām, gan projektu īstenotājiem, lai projekts tiktu īstenots, tāpēc ir visas cerības uz projekta veiksmīgu īstenošanu, cerību neslēpa Korčagins.
Viņš LTV arī nenoliedza, ka nākotnē nav izslēgta revīzijas veikšana par "Rail Baltica" ieviešanu, jo ziņojums, ko šodien publiskos VK, ir pirmais, bet ne pēdējais šajā jautājumā.
Vaicāts, kādos virzienos VK savās pārbaudēs skatījusies, Korčagins Latvijas Radio teica, ka VK kopā ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas revīzijas iestādēm pievērsusies diviem galvenajiem jautājumiem – kādas ir projekta kopējās izmaksas un laika rāmis, kad varam cerēt ieraudzīt projekta īstenošanu.
Laiks un nauda ir divi galvenie aspekti, kas pētīti, un ar secinājumiem šodien tiks iepazīstināta sabiedrība, teica Korčagins.
Korčagins veltīja atzinīgus vārdus valdības vakardienas darbam, tostarp risinot finansējuma piesaisti, kā arī apņēmību sekot projekta tālākajai virzībai.
Interesi "turēt roku uz pulsa" šajā jautājumā izrādījis arī parlaments, kas esot uzteicami.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien, 11. jūnijā, atbalstīja "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030. gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro, kā arī pirmajā fāzē tiks iekļauta Rīga, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu.
Valdība apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek pilnībā finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem Ministru kabineta lēmumiem.
SM informēja, ka valdība bija vienisprātis, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai. Tādēļ valdība lēma, ka nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau "Rail Baltica"" projekta pirmajā kārtā.
Pēc valdības sēdes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka valdība izvirzīja mērķi pirmajā posmā iekļaut arī Rīgu.
Siliņa atzina, ka "Rail Baltica" ir finansiāli apjomīgs projekts, kam ir jābūt Latvijas iedzīvotāju interesēs. Tāpat viņa piebilda, ka "Rail Baltica" projekts ir sadārdzinājies četras reizes un valdībai nāksies domāt, kā šo projektu finansēt šajos sarežģītajos apstākļos.
"Mums kā politiķiem, īstenojot šādu projektu un apzinoties izmaksas, jāspēj sabiedrībai izskaidrot, kādi būs ieguvumi," uzsvēra premjerministre.
Siliņa piebilda, ka valdība šodien vēl nelēma par "Rail Baltica" pirmā posma finansējumu, jo par to SM gatavos atsevišķu ziņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
