žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas
Foto: Publicitātes foto

Patlaban uz Latvijas–Krievijas robežas kopumā izbūvēts aptuveni 130 kilometri jeb 46% no kopējā robežas apjoma. Būvdarbi vienlaikus norit sešās darbu daļās un žogu prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, "Delfi" informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Patlaban robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa veic būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" Aizgāršas RSN posmā SIA Nordes būve un Nacionālie bruņotie spēki.

No NBS puses žoga izbūvi veic 80 karavīri un zemessargi un viņiem uzticēto 20 kilometru posmu izbūvi Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos plānots īstenot līdz rudenim. Tuvāko nedēļu laikā darbus uzsāks arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", PS "P un P Būvniecības grupa" un SIA Baltic Construction Company (BCC).

"Trūkstošā žoga izbūve uz Latvijas–Krievijas robežas ir viena no VNĪ augstākajām prioritātēm, tādēļ tiek darīts viss iespējamais, lai panāktu iespējami straujus būvniecības tempus un būvdarbi notiek vairākos posmos vienlaicīgi," pauž Gavrilova, uzsverot, ka nedēļā vidēji izbūvē sešu kilometru garu posmu.

Būvdarbi īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei, norāda Gavrilova.

Foto: Publicitātes foto

Kopumā Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Iepriekš SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" izbūvēja 99 kilometrus, līdz 2019. gadā darbi tika apturēti. 2023. gada vasarā ar īpašu likumu uzņēmumam tika nodots vadīt, īstenot un uzraudzīt ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Lielākā daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Ņemot vērā VNĪ iepriekšējo pieredzi, purvainajās zonās uz Latvijas–Krievijas robežas tiks izmantots inovatīvs pontonu risinājums ar žogu, kas ir ilgmūžīgs un tā kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!