Bilingvālisms, privātie mazākumtautību bērnudārzni un valoda zem ST lupas. Spriedums būs jūlijā

Starptautisko dokumentu interpretācija un piemērošana nevar būt atkarīga no politiskās situācijas, šajā gadījumā Krievijas agresijas pret Ukrainu, un politiskā situācija nevar veidot pamatu liegt bērniem tiesības iegūt izglītību privātajās izglītības iestādēs mazākumtautības valodā, kaut arī tā būtu krievu valoda, Satversmes tiesā (ST) debatēs lietā par par normām, kas noteic izglītības iegūšanu privātos bērnudārzos tikai latviski, sacīja advokāte Inese Nikuļceva.

Pieteicēju skatījumā, Latvijā netiek sasniegts līdzsvars un netiek nodrošināta bērna mazākumtautības identitātes veidošana un saglabāšana, ja mazākumtautības valoda un kultūra tiek apgūta tikai interešu izglītībā, jo šādā veidā nevar nodrošināt bērna nacionālās identitātes veidošanos.

Pieteicēji uzskata, ka šobrīd mazākumtautībām tiek atņemta pamata tiesību uz savu privātos skolu būtība – valsts nedrīkst tik tālu iejaukties ģimenes izvēlē un ļaut mazākumtautības izglītību apgūt tikai interešu izglītības jomā.

Valodas apguve bērnībā – pamats sabiedrības saliedētībai

Savukārt Saeimas interešu aizstāvis advokāts Sandis Bērtaitis debatēs ST sacīja, ka konstitucionālajā tiesā apstrīdētās normas paredz nostiprināt valsts valodas lomu pirmsskolas izglītības posmā, veidojot valsts valodas zināšanu pamatu arī tiem bērniem, kas piederīgi kādai mazākumtautībai. Šādi tiek likts pamats sabiedrības saliedētībai.

Bērna normāla attīstība pieļauj sekmīgi apgūt divas vai pat vairākas valodas jau no agrīna vecuma, tāpēc maldīgs ir pieteicēju uzskats, ka bērniem agrīnajā vecumā jāpieturas tikai pie vienas valodas lietojuma, skaidroja jurists, piebilstot, ka tas izriet no psiholoģijas doktores Anikas Miltuzes iepriekš ST sēdē apgalvotā, kas pamatots arī ar starptautiskiem pētījumiem.