Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, neatbalstīja vairāku deputātu priekšlikumu atjaunot atsevišķus novadus, vienlaikus parlamentārieši atbalstīja Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
Saeima ceturtdien lēma par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas tika izstrādāti, lai Varakļānu novadu pievienotu Madonas novadam. Šo pantu parlamentārieši atbalstīja.
Tajā pašā laikā atbalstu neguva priekšlikumi atjaunot atsevišķus novadus, kādi tie bija līdz administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanai.
Saeima noraidīja priekšlikumus atjaunot Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadus, kā arī atbalstu neguva ideja izveidot Ziemeļkurzemes novadu.
Noraidīts tika arī priekšlikums Garkalnes pagastu pievienot Ādažu novadam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš norādīja, ka priekšlikumu par novadu pārskatīšanu nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti.
VARAM norādīja, ka ATR mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Ministrijā norāda, ka vairāki deputātu iesniegtie priekšlikumi pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē, piemēram, piedāvātais kritērijs noteikt iedzīvotāju skaitu 7000 vai 8000 apmērā, lai pārskatītu novadu teritoriju.
VARAM ieskatā šādi priekšlikumi nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti. "ATR sagatavošanā, kas rezultējās ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu, tika veikta detalizēta analīze par visām Latvijas administratīvajām teritorijām, t.sk. katrs novadu veidošanas kritērijs tika pamatots ar sākotnējās situācijas novērtējumā identificētajiem trūkumiem un vietējās pašpārvaldes īstenošanā iespējamiem riskiem, valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sabiedrībā vērojamām tendencēm," pauda VARAM.
Ministrijā piebilda, ka, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, sagatavotie priekšlikumi nesasniedz reformas mērķus – nedz veidot iedzīvotāju skaita, nedz budžeta ieņēmumu, ne citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi mazinot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā.
