EP aģitācijā partijas iztērējušas divus miljonus eiro; līderi – AS, ZZS un "Stabilitātei"

Visvairāk politiskās organizācijas tērējušas reklāmām pilsētvidē, radio un presē.

Katrs no 16 vēlēšanās pieteiktajiem kandidātu sarakstiem limitētajiem aģitācijas izdevumiem drīkstēja izlietot ne vairāk kā 635 317 eiro. Savukārt Eiropas partijām tēriņu slieksnis nedrīkstēja pārsniegt 63 531 eiro. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka visas politiskās organizācijas ir ievērojušas tām noteikto maksimālo summu, kuru tās drīkstēja izlietot limitēto aģitācijas izdevumu apmaksai.

Pirmajā vietā ar iztērētiem 414 065 eiro ierindojas "Apvienotais saraksts" (AS), kam ar iztērētiem 276 588 eiro ierindojas "Zaļo un Zemnieku savienība" (ZZS), bet "goda pjedastālu" ar iztērētiem 233 004 eiro atrodama "Stabilitātei!".

Informācija liecina, ka politiskās partijas un to organizācijas gandrīz 700 000 eiro iztērējušas aģitācijas plakātu izvietošanai pilsētvidē.

KNAB norāda, ka šī ir bijusi visvairāk apmaksātā limitēto izdevumu pozīcija arī citās iepriekš aizvadītajās vēlēšanās. Otrā biežāk apmaksātā pozīcija Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir materiālu izvietošana radio – kopumā 502 000 eiro.

Vienlaikus KNAB atgādina, ka politiskajām organizācijām, kas bija iesniegušas kandidātu sarakstus aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jāiesniedz KNAB vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas. Deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 8. jūlijs.

Pēc visu deklarāciju saņemšanas KNAB pārbaudīs iesniegtos grāmatvedības attaisnojuma dokumentus, salīdzinās politisko organizāciju iesniegtos datus ar KNAB rīcībā esošo informāciju un saņemtajām ziņām, kā arī veiks citas darbības, lai izvērtētu priekšvēlēšanu aģitācijai tērēto līdzekļu apmēru un atbilstību likuma prasībām.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā katram politiskajam spēkam bija noteikts finanšu līdzekļu limits, cik tas drīkstēja izlietot politiskās reklāmas izvietošanai pilsētvidē, sociālajos tīklos un citviet internetā, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī labdarībai, sponsorēšanai u.c. pozīcijām. Izdevumu limiti neattiecās uz izdevumiem par reklāmas izgatavošanu vai kampaņas plānošanu.

Jau vēstīts, ka EP vēlēšanās divus mandātus ieguvušas partijas "Jaunā Vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), izriet no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotajiem provizoriskajiem rezultātiem.

Pa vienam mandātam vēlētāji piešķīruši AS, "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Latvijas attīstībai" (LA), "Progresīvajiem" un "Saskaņai".

No JV EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete. No NA EP mandāts ticis Robertam Zīlem un Rihardam Kolam.

LPV šajā sasaukumā pārstāvēs Vilis Krištopans, bet "Saskaņu" – Nils Ušakovs. No LA EP atgriezīsies Ivars Ijabs, bet AS mandāts ticis tviterkonvoja izveidotājam Reinim Pozņakam, savukārt bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pārstāvēs "Progresīvos".

Par JV savu balsi atdeva 25,7% vēlētāju, par NA – 22,08%. Savukārt par LA nobalsoja 9,36% balsojošo, toties par AS balsoja 8,18%.Turpretim par "Progresīvajiem" nobalsoja 7,42%, kamēr par "Saskaņu" – 7,14% nobalsojušo. Pēdējā partija, kas tika EP, bija LPV, par kuru savu balsi atdeva 6,16% vēlētāju.

Savukārt viszemākais vēlētāju atbalsts bija politiskajai kustībai "Par!", kuru atbalstīja vien 1652 jeb 0,32% balsotāju. Viņiem ar 0,34% seko politiskā kustība "Tautas varas spēks". Trešie no beigām ir "Tauta. Zeme. Valstiskums", kurus atbalstīja 0,58% vēlētāju, savukārt "Jauno konservatīvo partiju" atbalstīja 1,50% vēlētāju.

"Centra partija" saņēma 1,72% vēlētāju atbalstu, bet "Stabilitātei" uzticējās 1,98% nobalsojušo. Apvienību "Jaunlatvieši" atbalstīja 2,13% vēlētāju, bet ZZS izvēlējās 2,28%. Kā pēdējie aiz strīpas palika "Suverēnā vara", par kuriem nobalsoja 2,62% vēlētāju.