Līdz šī gada vidum ir jāpabeidz žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju. Līdz gada beigām lielākoties – arī uz robežas ar Krieviju, izņemot purvus, kur termiņš ir pagarināts līdz nākamā gada oktobrim. Tomēr, kaut gan Latvijas robežsardzes rīcībā ir īpašs pretdronu aprīkojums, no bezpilota aparātu pārlidojumiem mūsu austrumu robeža nav pilnībā pasargāta. Par risinājumu varētu kļūt tā saucamais "dronu mūris" uz sešu valstu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču, kā ziņo raidījums "de facto", izskan bažas par idejas praktisko realizāciju.
Pirms trim gadiem Igaunijas robežsardzei ir izdevies nofilmēt mirkli, kurā no Krievijas puses Narvas tuvumā ielidoja drons un nometa narkotiku paku. Nenoskaidrotu īpašnieku bezpilota lidaparāti ir manīti arī ap Igaunijas kritiskās infrastruktūras objektiem. Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemets (SDE) uzskata, ka ar to palīdzību Krievija veic spiegošanu.
Intervijā "de facto" ministrs teica: "Mēs droši zinām, ka Krievija izmanto bezpilota lidaparātus, lai vāktu izlūkdatus, noteiktu mūsu darbības un sagatavošanās veidus. Runājot par hibrīduzbrukumiem un mūsu nacionālās drošības situāciju, būtu naivi pieņemt, ka Krievija atteiksies no bezpilota lidaparātu izmantošanas."
Taču Igaunijai pieejamie tehnoloģiskie risinājumi neļauj pamanīt visus dronus uz robežas. Piemēram, šogad martā saskaņots lidojums bija tikai katram piektajam no gaisā manītiem droniem. Zīmīgs ir atgadījums pirms dažiem gadiem, kad tika notverts drons ar kontrabandas cigaretēm un izrādījās, ka tas ir veicis gandrīz 50 lidojumus pāri robežai, pirms tas nonāca robežsargu rokās.
Droni var pārvest ne vien kontrabandas preces un narkotikas, bet arī ieročus vai elektroniskās traucēšanas iekārtas. Mērķis var būt arī uzlaušanas vai spiegošanas mēģinājumi. Un, pat ja Igaunija pilnībā aizsargātu savu robežu, nav garantiju, ka krievu droni neiekļūs caur citām kaimiņvalstīm. Šie apsvērumi likuši igauņu robežsardzei virzīt ideju par tā saucamo "dronu mūra" veidošanu. Proti, īpašu pretdronu aprīkojumu uz vairāku valstu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ļautu atvairīt visus nezināmus aparātus un pirmkārt jau tos "ieraudzīt".
Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldes direktora vietnieks Veiko Kommusārs raidījumam pavēstījis, ka pret dažādiem droniem ir jāizmanto dažādas uztveršanas sistēmas, kas strādā uz atšķirīga tehnoloģiska pamata. "Ja drons izmanto radio frekvenci, tad jāizmanto tā noteikšana pēc radio frekvences. Ja tas vadās pēc GPS, jāizmanto tehnoloģijas, kas ļauj atpazīt to. Un, protams, arī akustiskās un kameru sistēmas, kas var tos parādīt uz ekrāna. Tas ir dažādu sistēmu komplekss, kas mums ir tagad vajadzīgs. Taču mēs saprotam, ka pirmā nepieciešamība ir pēc iespējas ātrāk atrast risinājumu tiem lidojošiem objektiem, kas izmanto radiofrekvenci," teica Kommusārs.
Atbilstoši cenas dažādiem dronu uztvērējiem svārstās no 50 tūkstošiem līdz pusmiljonam eiro par vienu sistēmu. Igaunijas iekšlietu ministrs uzskata, ka jāspēj pamanīt arī tos lidaparātus, kas tikai tuvojas robežai, tātad radariem jāpārskata arī noteikts attālums Krievijas teritorijā. "Sarežģītāka daļa ir dronu nolaišana. To varētu izdarīt ar lāzerieročiem vai tradicionālākiem ieročiem. Viens no Ukrainā izmantotajiem paņēmieniem ir "dronu ligzdas", proti, tiek nosūtīts drons cita atklātā drona notriekšanai. Izaicinājums šeit ir arī tāds – ja mēs gribētu notriekt dronu, kas tikai tuvojas mūsu robežai, tad mums būtu jāizmanto ieroči, vēršot tos pret svešu teritoriju," atklāja L.Lēnemets.
Igauņi jau ir aplēsuši šādas pretdronu sistēmas izmaksas savā valstī – tie būtu 12 miljoni pirmajā posmā, un 50 miljoni kopumā. Kopīgas aizsardzības izveide prasītu vismaz piecus gadus. Igaunija vēlas ieviest tādu sistēmu, kas pasargātu arī lielākās apdzīvotās vietas.
Maija beigās Igaunijas iekšlietu ministrs prezentēja ideju kolēģiem no pārējām Baltijas valstīm, kā arī Norvēģijas, Somijas un Polijas. Oficiālajos paziņojumos ideja guva atbalstu, taču neoficiāli izskan bažas par vāji sagatavotu projektu. Attālinātai intervijai "de facto" neviens no iesaistīto valstu iekšlietu ministriem neatsaucās.
Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzina, ka mērķis ir primāri veidot sistēmu nacionālajā līmenī sadarbībā ar aizsardzības resoru. "Protams, [svarīga] arī kopējā reģiona sadarbība, jo ir skaidrs - tehniskie risinājumi un platformas atšķirsies. Līdz ar to, protams, tā ir informācijas apmaiņa par labāko praksi un par iespēju to piemērot, aizgūt un īstenot Latvijā vai otrādi, nodot kādam citam," teica valsts sekretārs. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) uzskata, ka pagaidām ideja ir vien iniciatīvas līmenī, bet "jāseko tālāk praktiskām darbībām".
Igauņi liek cerības uz to, ka varētu veidot starpvalstu kopprojektu un pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu. Latvijas robežsardzes priekšnieks šajā jautājumā nav tik optimistiski noskaņots.
Igauņu drošības eksperts Rainers Sakss uzskata, ka "dronu mūri" nevajadzētu uztvert kā īslaicīgu projektu, bet gan jaunu spēju attīstību ilgam laikam. "Es neteiktu, ka tā ir slikta ideja. Tā ir ļoti laba ideja, taču es uz to raugos skeptiski – pie galda ir tik daudz dažādu valstu. Vai mēs tiešām varam ilgtspējīgi iet un darīt? Pat "Rail Baltica" gadījumā tā ir problēma, lai gan te ir vieglāk saprotams standarts. Kā redzams, trīs valstis neuzrāda labāko sadarbību šajā jomā," teica eksperts.
Arī Latvijā apzinās austrumu kaimiņu izmantoto bezpilota lidaparātu draudus. Atbilstoši robežsardzes datiem, divi pārkāpēju droni ir konstatēti 2022. gadā, un tikpat – pērn. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā raidījumam "de facto" atzina, ka "bezpilota lidaparāti var tikt izmantoti no Krievijas, Baltkrievijas, lai iegūtu informāciju par Latvijas iestāžu objektu izvietojumu. Attiecīgi šādi riski ir diezgan augsti".
Robežsardze jau vairākus gadus aktīvi strādā pie pretdronu spēju stiprināšanas. Līdz šim pārkāpēju lidaparātus robežsargi varēja notriekt ar šaujamieroci. Šogad 15 robežsardzes struktūrvienības tika aprīkotas ar iekārtām, kas ļauj noteikt bezpilota lidaparātu parādīšanos un pārņemt tos savā kontrolē. Tam izmantoja Eiropas finansējumu – 1 672 341 eiro. Šogad tiek gatavots iepirkums vēl desmitiem iekārtu iegādei kopumā divu miljonu eiro vērtībā. Cik izmaksātu Latvijai "dronu mūris", aplēšu nav.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem visām valstīm šobrīd ir straujā tehnoloģiju attīstība. Droni spēj lidot ar radiokontroli vai bez tās, GPS navigācija arī nav obligāts priekšnoteikums. Tāpēc ražotājiem jātiek tam līdzi. Dronu ražotāja uzņēmuma "Atlas Aerospace" mācību vadītājs Gariks Sisakjans uzsvēra: "Kaut kāda viena maģiska risinājuma – paskaties uz ekrānu, redzi dronu – tāda nav. Uzdevums pasargāt no droniem ir diezgan liels un iekļauj vairākus risinājumus. Tāpēc kaut kādu vienu ierīci nopirkt un viss, tas mums palīdzēs – tā nav pašlaik."
Latvijas Robežsardzes priekšnieks atklāj, ka no Krievijas puses ir bijuši mēģinājumi pārņemt Latvijas bezpilota lidaparātu vadību. Taču iepriekš veiktie programmēšanas darbi un piesardzības pasākumi to nav ļāvuši veikt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!