Rinkēvičs Saeimu mudina sarunāties pēc būtības, nevis citēt likumus un dzejas rindas

Rinkēvičs atgādināja, ka pirms gada, stājoties Valsts prezidenta amatā, no šīs tribīnes viņš runāja par savām prioritātēm – tās ir drošība, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja, izglītība un Latvijas jaunieši.

Valsts prezidenta vērtējumā, aizsardzībā ir paveikts daudz. "Skaidrs finansējums, Valsts aizsardzības dienests, austrumu robežas izbūve. Lietas notiek. Bet darāmā ir ļoti daudz un tas ir jādara ātri," mudināja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka gausā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana, daudzu citu jautājumu risināšana liek domāt, ka mēs esam iemiguši, un, ka Krievijas radītais apdraudējums – tas ir tikai sapnis, kuru mēs aizmirsīsim drīz pēc pamošanās.

"Ja mēs negribam pamosties reālā murgā, mums nekavējoties jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, robežsargiem, drošības dienestu darbiniekiem. Tiesām jāizmanto likumdevēja sniegtās pilnvaras, lai parādītu, ka Latvija nepieļauj savas drošības apdraudējumu un ka sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir atbilstoši. Plāniem un mācībām ir jābūt šodien. Un cilvēki grib drošību šodien. Vienīgais veids, kā panākt, lai pie šī jautājuma ne Saeima, ne sabiedrībā neatgrieztos atkal un atkal – to ņemt un atrisināt," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka cilvēki paši sargās savas mājas, savu Latviju, ja viņi tam redzēs jēgu, ja viņi jutīsies piederīgi un vajadzīgi.

"Cilvēki nesargās plānus, māsterplānus, stratēģijas, ekosistēmu kartēšanas, labbūtības novērtējumus, cilvēkkapitāla attīstības ziņojumus un vēl daudzas ļoti skaistas lietas. Cilvēkiem nepieciešama reāla ekonomikas situācijas uzlabošanās, reālas iespējas," pauda Rinkēvičs.

Uzrunā Valsts prezidents skāra arī birokrātijas jautājumu, aicinot, ja uzņēmējdarbībā ir nesamērīgi gari un smagi procesi, tad tie ir jāmaina.

"Ar iesaistītajiem sarunājamies pēc būtības, nevis citējot Ministru kabineta noteikumus, likumu izmaiņas vai dzejas rindas. Sarunājamies atklāti, godīgi un cieņpilni. Pat ar saviem oponentiem. Ieklausāmies idejās, nevis skatāmies uz politisko piederību. Ja tam ir nepieciešama "WhatsApp" vai "Signal" grupa – taisām! Bet runājam. Pārmaiņas ir vienošanās. Un vienošanās ir atteikšanās no kādām savām vēlmēm kopīga labuma vārdā," uzsvēra Rinkēvičs.

Tāpat Rinkēvičs aicināja domāt par bērniem un jauniešiem. "Bērni nevar gaidīt pārmaiņas. Mēs nevaram atlikt risinājumu uz laiku, kad viņiem tas vairs nebūs būtiski. Mēs nedrīkstam samierināties ar skolotāju trūkumu. Mēs nedrīkstam nodurtām acīm pieņemt mobingu skolās. Jo tā mēs iemācīsim bērniem bezcerību. To nedrīkst pieļaut. Bērni pieaug vienreiz mūžā. Viņi pieaug tagad. Mums ir, ko nokavēt," sacīja Valsts prezidents.

Viņa vērtējumā, šis tas jau ir nokavēts. "2023. gadā 27 000 jauniešu no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācījās un nestrādāja. Ja tie būtu desmit jaunieši, tad viņus varētu saukt par dīkdieņiem. Bet tie ir 27 000. Tātad – kaut kas ir nogājis greizi," vērtēja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka vieni nemācās, jo nevar to atļauties, bet citi Latvijā nespēj atrast sev interesējošu specialitāti, citi nav mierā ar izglītības kvalitāti, vieni nevar atrast darbu, jo nav pieredzes, bet citi patiesībā strādā, bet neoficiāli.

"Mēs nevaram demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem. Ir jāskatās skarbai patiesībai acīs. Ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties un dzīvot labu dzīvi, viņi brauks prom. Un viņiem to nevar pārmest – labākas dzīves meklējumi ir dabiski un pašsaprotami," sacīja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka ir jāatbalsta šodienas jaunieši, jāatbalsta šodienas Latvija un mūsu nākotne, jo laimīgi, droši cilvēki šodien ir nākotnes demogrāfijas pamatu pamats.