Saeima ceturtdien, 20. jūnijā, apstiprināja septiņus frakciju virzītos kandidātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par "Rail Baltica" projekta problēmām.
Komisijā strādās Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Artūrs Butāns, "Latvija pirmajā vietā" frakcijas pārstāvis Kristaps Krištopans, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvēs – Ģirts Štekerhofs, "Apvienoto sarakstu" - Andris Kulbergs, "Progresīvos" – Skaidrīte Ābrama, "Jauno Vienotību" – Atis Labucis, bet "Stabilitātei!" – Amils Saļimovs.
NA sākotnēji virzīja bijušo satiksmes ministru, deputātu Jāni Vitenbergu, tomēr otrdien, 18. jūnijā, politiskais spēks Saeimas prezidijam iesniedza šī kandidāta atsaukumu. Bažas par Vitenberga darbību komisijā iepriekš pauda Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, deputāts Andrejs Judins (JV) un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Saeima 13. jūnijā nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas vētīs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanu. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) šo iniciatīvu atbalsta un ir gatavs dalīties ar informāciju.
Izmeklēšanas komisijas izveidi atbalstīja gan opozīcijas, gan koalīcijas deputāti. Balsojums bija vienbalsīgs.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota pēc opozīcijas un koalīcijas partiju ierosinājuma, lai apzinātu "Rail Baltica" projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Komisija centīsies noskaidrot projekta īstenošanas kavējuma par vismaz trim gadiem iemeslus, kā arī šajā projektā iesaistīto Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī to kapitālsabiedrību, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, amatpersonu atbildību.
Komisijai ir jāizvērtē arī "Rail Baltica" projekta iespējamās finanšu izmaksas, kas saskaņā ar informatīvajos ziņojumos, kuri sagatavoti un virzīti Ministru kabinetā, kā arī publiski izskanējušo informāciju Latvijas teritorijā veido vismaz 8,5 miljardus eiro, to avoti, projekta īstenošanas aktuālie termiņi un būtiskie procesi, starpnozaru sadarbība un lēmumi, kas jāpieņem starpnozaru formātos un valdības līmenī, un projekta ieviešanas plāni un aktivitātes, kas tuvākajā laikā tiek plānotas, tostarp reaģējot uz nepieļaujamu situāciju, ka no Latvijas sabiedrības tiek slēpta vai sniegta dažādu amatpersonu pretrunīga informācija.
Jaunizveidotā izmeklēšana komisija strādās sešus mēnešus.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
