Ceturtdien, 20.jūnijā, par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projekta īstenošanu priekšsēdētāju ievēlēts Andris Kulbergs (AS), bet par sekretāru – Kristapu Krištopanu (PV).
Jāatgādina, ka Saeima ceturtdien, 20. jūnijā, apstiprināja septiņus frakciju virzītos kandidātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par "Rail Baltica" projekta problēmām.
Komisijā bez Kulberga un Krištopāna strādās Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Artūrs Butāns, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvēs – Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" – Skaidrīte Ābrama, "Jauno Vienotību" – Atis Labucis, bet "Stabilitātei!" – Amils Saļimovs.
"Izmeklēšanas komisijas uzdevums ir identificēt, kad un kuras amatpersonas atbildībā "Rail Baltic" ātrvilciens fundamentāli nogāja no sliedēm, lai vēl to varam paspēt uzlikt atpakaļ uz ceļa. Citādi visi iejūgsimies milzīga parāda nastā. Mums jāsaprot, kā tas varēja būt, ka nenostrādāja sarkanās drošības lampiņas kaut kad agrāk un kā viss varēja nonākt līdz miljardiem lieliem parādiem. Jāsaprot, kāpēc šie drošības signāli neiedegās pašā uzņēmumā, ministrijā, Ministru kabinetā un arī ne parlamentā," par izmeklēšanas komisijas plānoto darbu informēja tās vadītājs Kulbergs.
Kulbergs arī atzīmēja, ka sabiedrībai ir jāsaņem precīzas atbildes uz galvenajiem jautājumiem. "Tāpat no atbildīgajiem jāsaņem atbildes uz jautājumiem – kur tad beigu beigās tās sliedes ies, kāds vispār ir projekta tvērums, kur ņemsim naudu, kāds ir plānotais finansējums, cik naudas jau iztērēts un cik daudz paredzēts no valsts budžeta. Svarīgi arī – kādas būs mūsu parādsaistības. Tāpēc galvenais mūsu uzdevums – nodzēst šo ugunsgrēku, atrast vainīgos un saukt pie atbildības atbilstoši noteiktajai kārtībai," pauda izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs.
Saeima 13. jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu "Rail Baltica" projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tai noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus, vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
