Biežākie ārējas nāves cēloņi Latvijā ir pašnāvība, kritiens un avārija, izriet no Valsts kancelejas publiskotā informatīvā ziņojuma "Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu dēļ - 2024". Lai arī mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā svārstās, tomēr tā pakāpeniski samazinās, tomēr visvairāk šim riskam pakļauti vīrieši.
Ziņojumā norādīts, ka piecu gadu laikā no 2018. gada līdz 2022. gadam vairāk nekā 5800 Latvijas iedzīvotāji jeb vidēji vairāk nekā 1320 personas gadā ir gājuši bojā ārēju nāves cēloņu dēļ, kas ir vairāk iedzīvotāju nekā dzīvo Balvos, Iecavā, Preiļos, Ķekavā, Smiltenē vai Valkā.
Dokumentā teikts, ka astoņu gadu laikā ārēju nāves cēloņu dēļ gāja bojā 6% no visiem mirušajiem. Mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā svārstās, taču ilgtermiņā pakāpeniski samazinās. Tajā pašā laikā Latvija Eiropas Savienībā (ES) ir starp valstīm ar augstāko mirstību ārēja nāves cēloņa dēļ. 2020. gadā tā bija par 60% augstāka nekā vidēji ES (aiz Lietuvas un Slovēnijas).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
