Rēzeknes domei šodien pēdējā darbadiena, rīt pilsētu pārvaldīs administratori  (31)

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumu, kam jāstājas spēkā pēc tā izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šodien Valsts prezidents likumu izsludinājis, bet spēkā tas stāsies otrdien.

Likums paredz, ka pēc domes atlaišanas tiks iecelta pagaidu administrācija. Par pagaidu administrācijas vadītāju iecelta Guna Puce, savukārt par viņas vietniekiem – Iveta Mietule un Jānis Belkovskis. Pagaidu administrācija darbosies līdz brīdim, kad uz pirmo sēdi sanāks nākamajās kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome.

Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, un administrācijas atalgojumu noteiks pēc analoģijas ar paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 1. jūlijā, lēma piešķirt Rēzeknes pašvaldībai 4,25 miljonu eiro lielu aizdevumu no valsts budžeta, lai pašvaldība varētu norēķināties par 2023. gada parādiem. Aizdevums paredzēts, lai pašvaldība pamatā varētu samaksāt par 2023. gadā veiktajiem būvniecības darbiem, tostarp pabeigto rekreācijas centru.

Domes atlaišana iepriekš tika rosināta, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi Likuma par budžetu un finanšu vadību, likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, teikts likuma anotācijā.

Iepriekš kritisku vērtējumu par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumprojektu pauda Saeimas Juridiskais birojs, brīdinot, ka tā pieņemšanas gadījumā pastāv augsts tiesvedības risks.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) iepriekš aicināja Saeimu, lemjot par likumprojektu, "neieslīgt juridiskā formālismā", bet gan vērtēt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atbildību par pašvaldības darbu un pašvaldībā sistemātiski pieļautajiem pārkāpumiem kopumā.

Iepriekš Finanšu ministrija (FM) izklāstīja Rēzeknes pašvaldības finansiālās problēmas, norādot, ka tolaik Aleksandra Bartaševiča vadītajai pašvaldībai 2023. gadā bija izveidojies budžeta iztrūkums, kura segšanai dome bija lēmusi ņemt īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai – 1,3 miljonus eiro. Tāpat pašvaldībai ir kavēti maksājumi kreditoriem, kas 2023. gada laikā ir pieauguši līdz 4,3 miljoniem eiro. FM arī norāda, ka pašvaldība, slēdzot līgumus par investīciju projektu īstenošanu bez finansiāla seguma, nav ievērojusi vairākus normatīvos aktus.

"Rēzeknes dome, neparedzot 2023. gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai – pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi," norāda FM.

Likumprojektu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas skaidroja, ka Rēzeknes pašvaldības dome ir demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības ar mērķi, kas neatbilst tiesību normām, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024. gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

VARAM uzskata, ka pašvaldība ir pārkāpusi Pašvaldību likumu, likumu "Par pašvaldību budžetiem", likumu par budžetu un finanšu vadību, likumu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam.

VARAM norāda, ka pašvaldības šā brīža finanšu problēmas, ko radījusi domes nespēja vai nevēlēšanās rīkoties ar pašvaldības gadskārtējo budžetu atbilstoši normatīvajiem aktiem, apdraud pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu. Par Rēzeknes finanšu situāciju VARAM un Finanšu ministrija vērsās tiesībsargājošās iestādēs.

VARAM secina, ka Rēzeknes domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša valsts un vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un valsts un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.