Foto: LETA

"Rīgas satiksme" uzsākusi 5. tramvaja depo pārbūvi – projektā paredzēts nojaukt padomju laikos celtos ēkas, to vietā uzbūvējot jaunas, lai tajās varētu nodrošināt zemās grīdas tramvaju apkopi. Būvdarbiem sekos līdzi arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, jo nedēļas sākumā aculiecinieku izplatītajos attēlos esot vērojama "nesaudzīga pieeja".

Vēsturiskais 5. tramvaju depo uzbūvēts 1901. gadā. Tā teritorijas kopējā platība ir 39 352 kvadrātmetri un ikdienas ekspluatācijā ir 46 zemās grīdas tramvaji.

Kā informē "Rīgas satiksme", būvprojekts paredz 1963. gadā izbūvēto depo ēkas piebūvju demontāžu un jaunas depo ēkas izbūvi, esošās ēkas pārbūvējot tā, lai tiktu nodrošināti atbilstoši apstākļi zemās grīdas tramvaja tehniskajai apkopei un remontdarbiem, kā arī saglabāta esošā kultūrvēsturiskā tramvaju depo ēka.

Uzņēmumā skaidro, ka 5. tramvaju depo tiek uzturēti visi uzņēmumam piederošie zemās grīdas tramvaji, taču pati depo teritorija, vairākas ēkas un tehnika ir novecojusi. Depo paplašināšana vajadzīga ne tikai tādēļ, lai būtu moderna un tramvaju uzturēšanai piemērota infrastruktūra, bet arī tādēļ, ka bez jaunām platībām nav iespējams plānot jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi, jo tos gluži vienkārši nav kur likt.

Galvenais pārbūves iemesls bija ēkas kritiskais tehniskais stāvoklis un pilnīga neatbilstība zemās grīdas tramvaju uzturēšanas un remontu veikšanai. Padomju laikā veikto piebūvju un nekvalitatīvo pārbūvju dēļ ēka bija tik kritiski sliktā stāvoklī, ka tās izmantošana faktiski vairs nebija iespējama drošības apsvērumu dēļ.

Būvdarbus veic SIA "Aimasa" un plānots, ka tie noslēgsies 2025. gada nogalē.

Vēsturiskās ēkas fasādi un sienas, kā arī citus būvelementus (piemēram, jumta konstrukcijas dekoratīvie elementi) projekta laikā tiek atjaunota, ņemot vērā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādes.

NKMP vēros darbus

Savukārt NKMP atgādina, ka tramvaju depo 1900. gadu sākumā būvēts pēc Paula Mandelštama projekta, bet vēlāk tas papildināts ar inženiera Kārļa Filrozes projektētām ēkām. Visas kompleksa ēkas atzītas par kultūrvēsturisku vērtību, bet 1900. būvētā depo ēka atzīta kā ļoti vērtīga.

Pārvalde atzīst, ka gadsimta laikā teritorijā notikušas vairākas pārbūves, kas mainījušas ēku izskatu un radījušas harmoniski nesaderīgu iespaidu.

Iecere pārbūvēt depo pastāv jau ilgāku laiku. 2009. gadā tika veikta depo ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, ēku tehniskā apsekošana un citi priekšdarbi, savukārt pārbūves projektu NKMP saskaņojusi jau 2017. gadā, atkārtoti atļauju izsniedzot pērn.

"Pārbūves laikā tiek demontēta 1900. gadā celtās ēkas daļa, kura pārbūvēta jau 1963. gadā, kad uzceļot piebūvi no silikātķieģeļiem, nojauktas vēsturiskās konstrukcijas. Paredzēts saglabāt abus ēkas zelmiņus un austrumu fasādi. Sākotnējie būvgaldniecības izstrādājumi ēkā nav saglabājušies, logi un durvis nomainīti 20. gadsimta otrajā pusē. Visā kompleksā līdz mūsdienām saglabājies viens 1900. gada logs, kurš šajā projektā netiek skarts. Austrumu fasādei un zelmiņiem tiks atjaunots ķieģeļu mūrējums bojājumu vietās, bet dienvidu fasādē, lai ēku pielāgotu zemās grīdas tramvajiem, sešu iebraucamo vārtu vietā tiks izveidoti četri," būvdarbu ietekmi uz vēsturisko mantojumu raksturo NKMP.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav piekritusi vēsturisko ēku nojaukšanai, bet atbalstījusi padomju laika piebūvju nojaukšanu un pārbūvēto daļu demontāžu, paredzot kvalitatīvu atjaunošanu, atbilstošu nepieciešamajām funkcijām.

Darbu veikšanas laikā pārvaldes inspektori veic objekta apsekošanu, uzraugot veikto darbu atbilstību saskaņotajam projektam, kā arī kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas procesu. Vienlaikus NKMP sola sekot līdzi uzsāktajiem būvdarbiem, jo, lai gan apsekojumos pārkāpumi nav konstatēti, sociālajos tīklos izplatītajos attēlos pārvalde redz "nesaudzīgu pieeju".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!