Ceturtdien pulksten 12 Rīgā, vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga, notiks ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis, informēja Rīgas ebreju kopienas valdes locekle Gita Umanovska.
Pasākumā, kuru rīko Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome, piedalīsies valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti. Paredzēts, ka klātesošos uzrunās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS), Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, ASV apvienības "Jewish Survivors of Latvia" prezidents Čārlzs Springfīlds. Aizlūgumu noturēs Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ruvins Ferbers.
Piemiņas brīdis notiks vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus: par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. 1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt 4. jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.
Tāpat ceturtdien Rīgā biedrība "Šamir" un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs rīkos pasākumu "Dzīvo gājiens" holokausta upuru piemiņas godināšanai, informēja biedrībā "Šamir".
Pasākums sāksies pulksten 10 Vecajā Ebreju kapsētā, Valērijas Seiles un Ebreju ielas krustojumā, pretī Transporta un sakaru institūtam. Gājiens norisināsies pa bijušā Rīgas geto ielām un noslēgsies pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla Emīlijas Benjamiņas un Dzirnavu ielas krustojumā.
Otrā pasaules kara laikā notikušā ebreju genocīda upuru piemiņas pasākumā tiks pieminēti 2023. gada 7. oktobra teroristiskā uzbrukuma rezultātā bojā gājušie un pausta Latvijas ebreju solidaritāte ar teroristiskajā uzbrukumā pret Izraēlu cietušajiem un gūstekņiem.
Šis gājiens kalpos kā atgādinājums par ebreju tautas un Izraēlas izturību "Am Yisrael Chai".
2010. gadā pēc rabīna Menahema Barkahana iniciatīvas Latvijā notika pirmais "Dzīvo gājiens". Šī gājiena mērķis ir godināt nacistu režīma laikā cietušo ebreju piemiņu, saglabāt Latvijas ebreju vēsturi un demonstrēt Latvijas sabiedrības sēras Holokausta upuru piemiņas dienā.
Savukārt Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā pulksten 11 Jelgavas ebreju biedrība aicina pulcēties pie Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas akmens Zālītes ielā, lai pieminētu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā, informēja pilsētas pašvaldībā.
Klātesošos uzrunās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) un Jelgavas ebreju biedrības priekšsēdētājs Edgars Umbraško.
Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā ir izvietots vietā, kur 1941.gada vasarā tika nogalināti Jelgavas ebreji un kur ir viņu apbedījumu vieta. Piemiņas akmens idejas iniciatore ir pirmā Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Fanija Raģe.
Pasākuma organizatori nodrošina transportu, lai nokļūtu līdz piemiņas vietai un atpakaļ. Visi tie, kuri vēlas piedalīties piemiņas pasākumā, aicināti pulcēties pie Jelgavas valstspilsētas un novada dzimtsarakstu nodaļas ēkas Pasta ielā 32 pulksten 10.30, lai kopā dotos uz piemiņas vietu.
Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980. gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993. gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem. Blakus sinagogas drupām 2007. gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābējiem, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!