"Sērgu" izraisījušais astoņzobu mizgrauzis Latvijas mežos palicis kūtrāks

Jau rakstīts, ka pirms gada Latvijas mežos masveidā izplatījās egļu astoņzobu mizgrauzis. Tā neželestībā krita arī Ogres novads, kur mežaudzes pērnvasar izcirstas vairāku hektāru platībā Tīnūžu pagastā. Speciālisti tolaik atzina, ka pagaidām tas ir efektīvākais veids, kā ar mizgrauzi cīnīties. Mizgrauža savairošanās dēļ vairākās teritorijās tika arī noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.

VMD informē, ka, lai sekotu līdzi aktuālajai situācijai, tas regulāri ievāc informāciju par feromonu slazdos noķerto mizgraužu vaboļu skaitu visā valsts teritorijā. Novērojumi rāda, ka šogad egļu astoņzobu mizgraužu lidošana sākusies daudz agrāk nekā iepriekšējos gadus – pirmie īpatņi tika manīti jau aprīļa sākumā.

Jūlija sākumā apkopotie dati liecina, ka aktivitātes maksimums bijis pavasara beigās un vasaras sākumā, taču jau jūnija otrajā pusē lidošanas intensitāte krietni mazinājusies. Arī svaigu mizgraužu postījumu ir salīdzinoši mazāk, nekā šajā laika periodā pirms gada. Jauni ievērojami postījumi parādījušies atsevišķās mežaudzēs Pierīgā, Sēlijā un valsts dienvidu daļā.

VMD vēsta, ka dienesta novērojumi dabā sakrīt arī ar "Silavas" monitoringa datiem.

Mizgraužu aktivitātes samazināšanās var būt saistīta gan ar dabas apstākļiem, gan ar valstī ieviestajiem egļu mežaudžu aizsardzības pasākumiem un saimnieciskajiem ierobežojumiem, tai skaitā feromonu slazdu izvietošanu visā valsts teritorijā.

Tā kā jūlija sākumā notiek egļu astoņzobu mizgraužu otrās paaudzes izlidošana, tad datu ievākšana turpināsies līdz rudenim, lai sekotu aktuālajai situācijai.

VMD atgādina, ka līdz pat 2024. gada beigām noteiktās egļu mežaudžu aizsardzības zonās turpināsies saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas izsludināti saistībā ar mizgrauža masveida savairošanās situāciju Latvijas teritorijas mežos.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, atgādina VMD un piebilst, ka tādēļ dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, jo tikai tādejādi var konstatēt kaitēkļu savairošanos konkrētajā mežaudzē un veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

VMD ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.