"Man šķiet, ka mūsu sabiedrībā mums ir ļoti grūti normāli uztvert katru, kurš nav tāds pats kā mēs," šonedēļ Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja jaunievēlētais sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons. Mēs vēlamies, lai sabiedrības integritāte notiktu tādā ziņā, ka visi kļūst tādi kā mēs.
Ja visi būtu tādi kā mēs, tad taču būtu tik viegli mums savstarpēji saprasties un pieņemt kaut kādus kopējus lēmumus, viņš pauda. "Taču mums jāmācās spēt vienoties arī ar tiem, kuri nav tādi kā mēs, kuriem var būt arī kādi citi, atšķirīgi viedokļi," atbildot uz jautājumu, vai sabiedriskajam medijiam, kurš Latvijā uzrunā cilvēkus – gan latviešus, gan krievus – kuri etnisko spriedzi uzskata par iekšējo draudu, kā tas atzīts vienā no pētījumiem, būtu kas jādara, lai etnisko spredzi sabiedrība neuzskatītu par apdraudējumu, un vai sabiedriskajam medijam būtu jāraida arī krievu valodā.
Protams, jautājums ir, kādā valodā šai mūsu savstarpējai diskusijai ir jānotiek. "Man šķiet, ka tai mūsu integritātei ir jābalstās valsts valodā," viņš teica.
"Tas nenozīmē to, ka sabiedriskie mediji nedrīkstētu sniegt informāciju citās valodās, jo arī tas ir sabiedrisko mediju pienākums – strādāt ar mazākumtautību auditorijām. Jautājums ir tikai, kā mums panākt to, lai mūsu dialogs ar mazākumtautību pārstāvjiem notiktu valsts valodā, kas neizslēdz citu valodu lietojumu, bet kas skaidri nodala valodas lietojuma funkcijas: kādām funkcijām mēs lietojam vienu valodu un kādām funkcijām mēs lietojam citu valodu".
Apsalons atzina, ka tagad mums pamata jautājums ir, ko mums iesākt ar krievu valodu, bet viņš domā, ka "mums jau ir vēl arī citas mazākumtautību valodas, un mums nākotnē varbūt būs vēl citas valodas, un mums būs jāsāk domāt, kā sniegt kaut kādu minimālo saturu vēl arī šajās valodās, lai šos cilvēkus iesaistītu sabiedrībā, kas ir sabiedrisko mediju uzdevums, – šo piederības sajūtu veidot, ka visi pieder šai valstij".
Viņš arī akcentēja, ka sabiedrisko mediju nevar "padarīt par instrumentu, ar kuru aizlāpīt nepadarītos darbus, kas mūsu sabiedrībā 30 gados ir sakrājušies saliedētības un integrācijas jomā. Sabiedriskā medija funkcija ir būt platformai, kuras ietvaros dažādi viedokļi nonāk savstarpējā konfrontācijā, un pēc šīs konfrontācijas veidojas noteikts konsenss konkrētos jautājumos".
Viņaprāt, sabiedriskajiem medijiem ir nevis jācenšas pārvarēt sabiedrībā radušās plaisas, bet gan jārod iespēja cilvēkiem no dažādām plaisu pusēm atrast vienu teritoriju, kurā viņi var sākt sarunāties un konstruēt kopīgu redzējumu.
Pilnu interviju ar 5. jūlijā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sabiedrisko mediju ombuda amatā ievēlēto komunikācijas ekspertu, filozofijas doktoru, pasniedzēju un grāmatu autoru Apsalonu iespējams izlasīt un noklausīties šeit.
Jau rakstīts, ka Apsalons amatā nomainīs līdzšinējo sabiedrisko mediju ombudi Andu Rožukalni, kura pavasarī paziņoja par amata atstāšanu.
Ombuda uzdevums ir pārraudzīt sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Viņš arī atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
