Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025. gadam par 1,29 miljardiem eiro, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).
Neatkarīgās institūcijas 2025. gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardie eiro. Savukārt pieprasījumi 2026.–2028. gadam sasniedz līdz 1,75 miljardiem eiro ik gadu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pēc FM aplēsēm, 2025. gadā fiskālā telpa jeb papildu pieejamie līdzekļi tiek prognozēta negatīva 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 279,5 miljoni eiro. Vienlaikus ministrija atgādina par grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP uz 1% no IKP, šādā gadījumā uzlabojot fiskālo telpu, bet tā joprojām būtu negatīva – 56,8 miljoni eiro.
Ņemot vērā plānoto negatīvo fiskālo telpu, valdība iepriekš atbalstīja FM priekšlikumu, ka, gatavojot 2025. gada budžetu, kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens būs valsts drošība.
Valdība vienojās, ka ministrijām šie priekšlikumi jāiesniedz līdz šā gada 28. jūnijam. FM norādīja, ka par iesniegto programmu atbilstību noteiktajam prioritārajam virzienam un iespējamo papildu finansējumu valdība lems augustā, kad būs aktualizētas nodokļu ieņēmumu un fiskālās telpas prognozes.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka par valsts drošību tieši atbildīgās Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas ir iesniegušas 2025. gada budžeta pieprasījumus kopumā 440 miljonu eiro apmērā, un šīs vajadzības valdībā izskatīs prioritāri.
"Vienlaikus ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," sacīja Ašeradens.
Cik daudz grib pārējās ministrijas?
Starp nozaru ministriju pieprasījumiem 2025. gadam lielākos papildu izdevumus 366,9 miljonu eiro apmērā pieteikusi Iekšlietu ministrija. Jauniem pasākumiem finansējumu 184,3 miljonus eiro pieteikusi Labklājības ministrija, savukārt 153,3 miljonus eiro – Veselības ministrija.
Tāpat būtiskus pieprasījumus iesniegusi Satiksmes ministrija (145,3 miljoni eiro), Zemkopības ministrija (114,3 miljoni eiro), kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (88,2 miljoni eiro), Klimata un enerģētikas ministrija (85,2 miljoni eiro) un Aizsardzības ministrija (73,3 miljoni eiro).
FM patlaban ir apkopojusi sākotnējo informāciju par prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīto papildu finansējumu, kas, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vēl var tikt precizēta.
Ministrijā skaidroja, ka, saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ministrijas strādā arī pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar valsts drošību, nodrošinātu esošās bāzes ietvaros – pārskatot programmu izdevumus un resursus. Vienlaikus nozaru ministrijas aicinātas sniegt fiskāli neitrālus pasākumus, tai skaitā jaunus izdevumus nodrošinot ar nepieciešamajiem papildu resursiem.
Nākamā gada valsts budžeta izstrāde norit saskaņā ar apstiprināto grafiku. 13. augustā valdībā paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā, Fiskālo risku deklarāciju, informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam. Tāpat paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.
Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
