Kurš ir teicis, ka kiberkarš nenogalina? Kad dažas dienas pirms Krievijas plaša mēroga iebrukuma lielākajā Ukrainas bankā visi datoru ekrāni kļuva tumši, vairākus bankas darbiniekus piemeklēja infarkts. Tas notika vīrusa dēļ, kas bija ieslēpts Krievijā izstrādātā grāmatvedības programmā. Bet ko sagaidīt no telekomunikāciju tīkla izslēgšanas, kas apkalpo pusi valsts, tostarp valdības un militārās struktūras, kā arī Čornobiļas AES sarkofāgu? Eksperti portālam "Delfi" skaidro, vai Latvija ir gatava šādiem izaicinājumiem, jo šobrīd mēs esam "top 2" mērķis pasaulē (Lietuva un Igaunija ir "top 5"), kā arī – kam jābūt gatavam katram valsts iedzīvotājam.
"Mēs to visu sajutīsim, kad būs jau par vēlu. Kad nevarēsim ieliet automašīnā degvielu vai ieiet caur automātiskajām durvīm lielveikalā, vai arī pārtrūks ūdens, siltuma padeves un nebūs pieejami bankas konti... Tāpēc labāk rīkoties proaktīvi," uzskata eksperti.
Nesenā SKDS aptaujā tikai 7,5% Latvijas iedzīvotāju kiberuzbrukumus uzskatīja par galveno ārējo draudu Latvijai. Šī vieglprātīgā attieksme jau ir radījusi bēdīgus rezultātus – tikai pagājušajā gadā vien krāpnieki no Latvijas kontiem izvilināja vairāk nekā 12 miljonus eiro.
Eksperti uzskata: ja Ukraina 2022. gada 24. februārī nebūtu atvairījusi vērienīgo Krievijas kiberuzbrukumu, iespējams, Kijiva būtu ieņemta trīs dienu laikā. Grūti pat iedomāties, cik ļoti visas dzīves jomas šobrīd ir saistītas ar tehnoloģijām. Un Latvijā Krievijā izstrādātas programmatūras joprojām tiek plaši izmantotas
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!