Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) specreisu skandālu Valsts kancelejā ir ierosināta vēl viena disciplinārlieta, trešdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma", atsaucoties uz Valsts kancelejā apstiprinātu informāciju.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis saistībā ar šo lietu tika pazemināts amatā, bet pēcāk amatu atstāja.
Tagad tiek skaidroti apstākļi par vēl viena darbinieka rīcību.
Tā ir jau ceturtā disciplinārlieta, atgādina LTV.
Jau rakstīts, ka saistībā ar bijušā premjera Kariņa specreisu skandālu vienam Valsts kancelejā nodarbinātajam samazināta alga, bet vēl viens cilvēks darbu pametis.
Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu Kariņa speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.
Maija sākumā Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski. Šāds lēmums tika tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".
LTV trešdien vēsta, ka jaunais regulējums par specreisiem un kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vēl tikai top, taču šobrīd gandrīz visas ministrijas komandējumu naudas ministriem jau ir samazinājušas.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) līdz šim devusies tikai vienā specreisā – vēl pirms tā dēvētā Kariņa specreisu skandāla. Viņa pateikusi, ka ar specreisiem vairs nelidos, kamēr nebūs jaunā regulējuma. Premjere atteikusies arī no 30% piemaksām pie komandējumu dienas naudas.
"Delfi" jau rakstīja, ka nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja.
Savukārt Valsts kanceleja uzskatīja, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
