Jaunais Valsts kancelejas direktors gatavojas pārskatīt attālinātā darba iespējas  (36)

"Mēs ļoti priecājāmies par attālināto darbu, lepojāmies, ka pandēmijas laikā spējām nodrošināt valsts un pašvaldību funkcijas, bet tagad nespējam no tā izkāpt ārā un to uzskatām par baigo priekšrocību," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ierēdnis.

Viņaprāt, šādi darbs zaudē kvalitāti, īpaši, diskusijās, kurās iesaistīti politikas pieņēmēji, lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis.

Līdz ar to viens no viņa primārajiem uzdevumiem būs attālinātā darba pārskatīšana. Proti, būs jāvienojas, kuri ir cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē. "Protams ir situācijas, kad ir vajadzība pieslēgties attālināti, bet tas arī kaut kā disciplinēs. Ar attālināto darbu esam palikuši ļoti neaizstājami - sanāksmes, sanāksmes - pauzes starp darbu nav," viņš pauda.

Kronbergam nepatīk attālinātā darba ietekme uz kvalitāti.

Rakstīts, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Paralēli - maija sākumā - premjere jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret līdzšinējo Valsts kancelejas vadītāju Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".

Pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība 9. jūlijā nolēma amatā pazemināt Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, bet viņš no šī piedāvājuma atteicās un atstāja darbu Valsts kancelejā.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja līdzšinējo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Kronbergu.