Valsts vides dienests (VVD) šī gada pirmajā pusgadā par traucējušu smaku no SIA "Rīgas ūdens" dūņu krātuves "Vārnukrogs" saņēmis par 23% vairāk sūdzību nekā pērn visa gada laikā. Uzņēmums problēmu apzinās un tuvākajā laikā plāno vairākus pasākumus, lai smaku novērstu, "Delfi" informēja VVD.
23. jūlijā VVD tikās ar Mārupes, Jūrmalas un Rīgas pašvaldību pārstāvjiem, lai risinātu traucējošu smaku izplatības ierobežošanu. Sanāksmes dalībnieki viesojās bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" (BAS "Daugavgrīva") un Vārnukroga dūņu krātuvju teritorijā, "Rīgas ūdens" prezentēja rīcības plānu ar konkrētiem tehniskajiem risinājumiem un piedāvājumu notekūdeņu attīrīšanas procesā radīto dūņu apsaimniekošanā.
Uzņēmums norādīja, ka darbojas vairākos virzienos, lai smaku problēmu Vārnukrogā novērstu – pierādījies, ka arī pašlaik "Rīgas ūdens" izmantotie tehnoloģiskie risinājumi (smaku izplatības ierobežotāju automātiskās sistēmas ierīkošana, monitoringa iekārtas jeb tā saucamā e-deguna piesaiste, papildu reaģenta izmantošana u.tml.) dod rezultātus, tomēr pie karstākiem laika apstākļiem un attiecīga vēja virziena tie nav pietiekoši.
Tuvākajā laikā tiks atkārtoti izsludināts konkurss un apkopoti piedāvājumi iespējamībai dūņu krātuvi pārklāt ar ūdens un smaku necaurlaidīgu ģeomembrānu.
Tāpat uzņēmums šī gada jūnijā apstrādājis dūņas ar jaunu reaģentu, lai samazinātu dūņu radīto smaku.
Savukārt kā ilgtermiņa risinājumu uzņēmums redz BAS "Daugavgrīva" esošā metāntenku parka paplašināšana – vēl divu metāna raudzēšanas tvertņu izbūve, pēc kuru uzstādīšanas dūņas vairs netiks uzkrātas Vārnukrogā, bet apstrādātas un atūdeņotas uz vietas. Pašlaik ir izstrādāts būvprojekts un tiek organizētas iepirkumu procedūras būvprojektā paredzēto darbu realizācijai.
Kā informē uzņēmums, notekūdeņu attīrīšanas procesā veidojas bioloģiskās dūņas. Lai nepieļautu to nokļūšanu Baltijas jūrā, tās no notekūdeņu attīrīšanas procesa tiek atdalītas un utilizētas. Lielākā daļa tiek pārstrādātas turpat BAS "Daugavgrīva" esošajos metāntenkos, kur darbojas biogāzes ieguves tehnoloģijas. Tajās iegūto dūņu masu sagatavo lauksaimniecībā izmantojamā mēslojumā, kā arī iegūst biogāzi.
Savukārt atūdeņotās dūņas tiek novietotas Vārnukroga teritorijā uzglabāšanai līdz lauksamniecības aktīvās sezonas sākumam, kad tās izmanto augsnes kvalitātes uzlabošanai. Šajā teritorijā ir deviņas dūņu kartes un divas dūņu krātuves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!