Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Indru Štāli notrieca tieši pie darba. "Es viņu pat neredzēju. Tikai jutu triecienu un aizlidoju, sāpīgi piezemējoties," viņa atminas sadursmi ar elektroskrejriteni. Zēns, kurš negadījumu izraisīja, no notikuma vietas aizbēga, atstājot aiz sevis ne tikai izbīli, bet arī traumas, kas cietušajai sievietei jāārstē joprojām. Mūsu sarunas laikā viņas kāja joprojām ir ģipsī. Šī situācija izgaismo problēmjautājumu – vai gājējam ir droši pārvietoties pa ietvi? "Delfi" skaidro, cik bieži no sadursmēm ar elektroskrejriteni cieš gājēji.
2021. gadā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kas regulē elektroskrejriteņu lietošanu, ļaujot tiem pārvietoties pa ietvēm un veloceliņiem. Indra Štāle par visnotaļ brīvo vaļu, kas uz ietvēm dota elektroskrejriteņu vadītājiem, ir apjukusi: "Mani tagad mulsina apzīmējums "ietve", jo vārds cēlies no darbības vārda "iet". Man šķiet, ka šobrīd šis nosaukums vairs neatbilst īstenībai. Varbūt Ceļu satiksmes noteikumos vajag izdarīt labojumus, ieliekot piemērotāku un atbilstošāku nosaukumu, jo šobrīd pa ietvēm traucas arī mehāniskie transportlīdzekļi."
Ko traumē visbiežāk?
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ir reģistrēti vairāki gadījumi, kur bērni ir guvuši traumas pēc sadursmes ar elektroskrejriteni
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
