Vai iespējams strādāt profesijā bez krievu valodas zināšanām? Šis jauno ārstu rosinātais jautājums mudināja mūs paraudzīties plašāk, kurās jomās vēl cilvēki ar sliktām valsts valodas zināšanām var turpināt dzīvot, kā ierasts, pakalpojumu saņemot krieviski. Izrādās, viena no šīm "jomām" ir noziedzība.
Daudzi likumpārkāpēji valsts valodu nepārvalda labi, un starptautiskās cilvēktiesības paģēr, ka komunikācija ar apsūdzēto notiek valodā, kādu viņš saprot. Arī es, ja man Itālijā paslīd kāja un mēģinu izdemolēt Romas Kolizeju, varu pieprasīt apsūdzības rakstu izsniegt latviski, un viņi tur, Itālijā, būs spiesti meklēt tulku. Atšķirība vien tāda, ka Latvijā tas nebūs izaicinoši, jo atsevišķās iestādēs, kas virza kriminālprocesu, var būt nodarbināta pat vesela nodaļa, kuras darbinieku uzdevums ir tulkot nopratināšanas tekstus un ar lietu saistītos dokumentus no latviešu uz krievu valodu un otrādi.
Tulkus pieaicina bieži
Šāda nodaļa, piemēram, ir Rīgas Austrumu prokuratūrā. Tās virsprokurora vietnieks Edijs Pastars "Delfi" atzina, ka apmēram pusē lietu šajā nodaļā tiek izmantoti tulka pakalpojumi, jo apsūdzētā valsts valodas zināšanas nav pietiekamas. Kopumā prokuratūrā strādā 33 tulki, kuru ikdiena ir tulkot lietu materiālus no krievu uz latviešu valodu un otrādi.
Kāda tiesnese "Delfi" norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad ir skaidri noprotams – liecība sniegta krieviski, bet tā ir pierakstīta uzreiz latviski, tulka un tulkojuma nav. Apsūdzētais tādā gadījumā varot apelēt pie tā, ka neko nav sapratis. "Ja cilvēks sniedzis liecību krieviski un tā ir pierakstīta krieviski, tur nav problēmu
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
