Foto: Valsts nekustamie īpašumi

Noslēgusies robežžoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Līdz 2024. gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras – patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, portālu "Delfi" informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023. gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 kilometri), savukārt šogad līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 kilometru garumā. Šobrīd turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos – Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi – izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). "Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā."

"Vienlaikus jāsaprot, ka žogs ir tikai daļa no robežas aizsardzībai vajadzīgajiem risinājumiem. Lai robeža patiesi būtu aizsargāta, nepieciešama daudzpakāpju aizsardzības sistēma, uzlabojot infrastruktūru robežas novērošanai kā, piemēram, izbūvējot patruļtakas, laipas, pontonu tiltus, sakaru torņus u.c, pie kā turpina strādāt VNĪ, vienlaikus liela nozīme ir tehnoloģiskiem un militāriem risinājumiem, pie kuriem strādā citas iesaistītās puses," norāda Griškevičs.

Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu patruļtakas aptuveni 40 kilometru garumā un laipu patruļtakas ap 15 kilometriem. Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā.

Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru tiek īstenota sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 kilometru garās patruļtakas izveide. Šobrīd uzsākti būvdarbi piecu pievadceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušā viena torņa un pievadceļa izbūvi. Izbūvētie torņi un pievadceļi nodrošinās robežas novērošanu Daugavas posmā.

Savukārt ceturtajā kārtā plānoti rokādes ceļi ap Riču ezeru ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā. Posmus, kur nav robežas žoga – Daugavas posmu 16,7 kilometru garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru plānots pabeigt līdz 2025. gada vasarai.

Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 125,35 miljoni eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!