Cik kvalitatīva ir strādāšana attālināti, un vai tomēr nevajadzētu cilvēkiem likt biežāk nākt uz darba vietu? Diskusijas par to sākušās, jo valsts ierēdņus sola vairāk atgriezt kabinetos, lai viņi strādātu labāk. Kopumā Latvijā šobrīd attālināti strādā gandrīz 88 000 cilvēku, turklāt šis skaitlis arvien pieaug, ceturtdien vēsta "360TV ZIŅneši".
Jau ziņots, ka jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šajā amatā stāsies 12. augustā, uzskata, ka vājākais posms ierēdņu darbā patlaban ir attālinātais darbs, kas jāpārskata.
"Mēs ļoti priecājāmies par attālināto darbu, lepojāmies, ka pandēmijas laikā spējām nodrošināt valsts un pašvaldību funkcijas, bet tagad nespējam no tā izkāpt ārā un to uzskatām par baigo priekšrocību," jūlija izskaņā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ierēdnis. Viņaprāt, šādi darbs zaudē kvalitāti, īpaši, diskusijās, kurās iesaistīti politikas pieņēmēji, lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis.
Raidījums "360TV ZIŅneši" atzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā attālināti strādāja 87,8 tūkstoši darbinieku. Tas ir par 9,4 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā un par 10,2 tūkstošiem vairāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī.
Cita aptauja liecina, ka ar savu darba ikdienu visapmierinātākie ir hibrīda formātā strādājošie, pēcāk seko pilnībā attālināti strādājošie, bet klātienē strādājošie ir biežāk neapmierināti, ziņo raidījums.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kapars Gorkšs teic, ka darba režīma mērvienība nav attālināti vai klātienē, bet gan cik tas ir kvalitatīvs un produktīvs. Vaicājot par jomām, kur attālināto darbu vajadzētu ierobežot, Gorkšs min trīs faktorus: kolektīvs, darba vadības stils un cik veiksmīgi iespējams reglamentēt un ievērot, kādi noteikumi ir noteikti kolektīva ietvaros.
Attālinātais darbs rada arī papildus izaicinājumus, piemēram, kolektīva veidošana, jo cilvēki atrod no socializēšanās, papildina raidījums.
Tas ir pārbaudījums arī darbinieku godprātībai – esot gadījies arī konstatēt, ka piemēram, sapulcēs ieslēdz kameru, bet pie tās priekšā vienkārši noliek fotogrāfiju. Vai arī attālināti pieslēdzas sanāksmēs bez ieslēgtas kameras, – realitātē vispār neiesaistoties, līdz ar to faktiski nespējot uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
Raidījums vēsta, ka personālvadības eksperte Eva Selga uzskata, ka attālinātais darbs nebūtu jāierobežo kā strādāšanas režīms. Kopumā tas dod iespējas labāk organizēt darbu ar privāto dzīvi, spēj samazināt, piemēram, biroja izmaksas, bet vai tas ietekmē darba kvalitāti un vai darbiniekiem jāliek biežāk nākt darbā klāienē – tas jau esot jāizvērtē katram vadītājam un jāpieņem lēmums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
