Valdība plāno pārdalīt 15,4 miljonus eiro apvienota sabiedriskā medija izveidošanai

KM norāda, ka, lai arī kopumā Latvijas sabiedrisko mediju - VSIA "Latvijas Radio" un VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) sniegums ir vērtējams kā labs, auditorijas pētījumi apliecina, ka izaicinājumus medijiem rada satura patēriņa paradumu maiņa, iedzīvotājiem arvien vairāk lietojot digitālo saturu, kamēr tradicionālā radio un televīzijas patēriņš turpina samazināties.

KM atzīmē, ka aizvadīto četru gadu laikā Latvijas Radio kanālu kopīgā lineāri sasniegtā auditorija ir samazinājusies no 51,49% no Latvijas iedzīvotājiem 2019. gadā līdz 47,79% 2023.gadā. Savukārt LTV lineāro kanālu konsolidētā auditorija ir samazinājusies no 36% no Latvijas iedzīvotājiem 2019. gadā līdz 34,7% 2023. gadā. Vienlaikus stabili ir turpinājusi pieaugt sabiedrisko mediju vienotā interneta portāla "Lsm.lv" auditorija, 2023. gadā sasniedzot vidēji 29% no kopējās auditorijas nedēļā. Vēl straujāk ir audzis sabiedrisko mediju veidotā digitālā satura patēriņš dažādu sociālo tīklu platformās, kur skatījumu un klausījumu skaits 2023. gadā sasniedza vairākus miljonus.

KM ieskatā dati apliecina, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāspēj strauji un efektīvi reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem plašākas auditorijas piesaistīšanā, kas prasa regulāras un pietiekamas investīcijas gan jaunu satura formātu izstrādē, gan tam nepieciešamo tehnoloģiju un infrastruktūras nodrošināšanā.

Saeima 2024. gada 18. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz, ka 2025. gada 1.janvārī sabiedriskie mediji tiks apvienoti un izveidots viens sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis - VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs". KM skaidro, ka apvienošanas mērķis ir koncentrēt sabiedrisko mediju resursus straujākai digitālā satura attīstībai, kā arī izveidot efektīvu pārvaldības struktūru investīcijām tehnoloģiskajā un infrastruktūras nodrošinājumā un darbinieku kapacitātes stiprināšanā.

Lai nodrošinātu reformas īstenošanu, izveidojot apvienoto sabiedrisko mediju no 2025. gada 1. janvāra, papildus nepieciešams finansējums 2025. gadam 8 521 544 eiro apmērā un 2026.gadam 6 879 144 eiro apmērā. Piešķirto finansējumu plānots ieguldīt apvienotā sabiedriskā medija tehnoloģijās un infrastruktūrā, kas nodrošinātu gan satura attīstību, gan vienotā sabiedriskā medija darbības nepārtrauktībai nepieciešamos tehnoloģiskos un infrastruktūras uzturēšanas risinājumus.

KM atzīmē, ka galvenais apstāklis, kas ierobežo sabiedrisko mediju attīstību, ir to nepietiekamais finansējums. Tā apjoms ilgstoši ir svārstījies robežās no 0,09% līdz 0,10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski atpaliekot no Eiropas vidējā līmeņa, kas 2022. gadā saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) datiem bija 0,14% no IKP. Kopš sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus 2021. gadā aptuveni 95% procentus no to ieņēmumiem veido valsts budžeta dotācija un tiem praktiski nav iespēju būtiski palielināt pašu ieņēmumus.

Rīkojuma projektā norādītas vairākas risināmas problēmas, ko radījis ierobežotais finansējums, piemēram, nepietiekama darbinieku kapacitāte. KM klāsta, ka Latvijas Radio un LTV darbinieku atalgojums vidēji bija būtiski zemāks nekā vidēji tirgū. Zemā atalgojuma dēļ ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus, kas samazina kopējo personāla kapacitāti. Tāpat ierobežotais finansējums neļauj ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Vēl viena problēma ir nepietiekamas investīcijas. KM skaidro, ka apstākļos, kad auditorijas noturēšanai mediji ar grūtībām ir centušies saglabāt esošo oriģinālā satura apjomu, ilgstoši nav bijis pietiekama investīciju apjoma tehnoloģijās un infrastruktūras nodrošinājumā. 2023. gadā, līdzīgi kā vairākos gados iepriekš, Latvijas Radio investīciju apjoms sasniedza 8,1% no valsts dotācijas, bet LTV tikai 4,1%, kas būtiski atpaliek no Valsts kontroles rekomendētajiem 10%.

KM pauž, ka tas ir novedis pie steidzami risināmām problēmām gan mūsdienīga satura veidošanai nepieciešamo tehnoloģisko inovāciju jomā, gan mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanas ziņā. Arī ēkas Doma laukumā 8, Rīgā, un Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, kurās strādā attiecīgi Latvijas Radio un LTV, nav uzskatāmas par mūsdienu standartiem atbilstošām, jo to uzturēšanā ilgstoši nav ieguldīts pietiekams līdzekļu apjoms.

KM atzīmē, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī valsts kritiskās infrastruktūras daļa, bet to pašreizējais fiziskās drošības režīms tikai daļēji atbilst prasībām, kādas noteiktas kritiskās infrastruktūras objektiem un ir nepieciešams atjaunot un papildināt pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu un infrastruktūras drošības risinājumus.

KM skaidro, ka, pārdalot finansējumu, tiks veidota racionāla pārvaldības sistēma, kas novērsīs funkciju dublēšanos un efektīvi koncentrēs esošos resursus mērķu sasniegšanā. Vienlaikus, līdz ar līdzekļu piešķiršanu tiks būtiski palielināts Latvijas Sabiedriskā medija budžets, kas 2025. un 2026. gadā sasniegs apjomu, kas līdzvērtīgs attiecīgi 0,16% un 0,13% no iekšzemes kopprodukta.

Reformas laikā izvirzīti vairāki uzdevumi, tostarp ieguldīt apvienotā medija darbiniekos, izveidojot vienotu atalgojuma sistēmu, lai mazinātu viņu atalgojuma atpalicību no tirgus mediānas un palielinātu finansējumu viņu profesionālajai pilnveidei. Iecerēts būtiski palielināt finansējumu jaunu satura formātu izpētē un attīstībā, lai piesaistītu plašāku auditoriju. Tāpat vienotā kapitālsabiedrībā efektīvāk ieguldot investīcijas tehnoloģijās un infrastruktūrā, plānots palielināt investīciju apjomu līdz 10% no valsts dotācijas apjoma. Uzdevums ir arī stiprināt efektīvu kapitālsabiedrības vadību, radot ietaupījumu administratīvajā pārvaldībā, efektivizējot atbalsta funkciju īstenošanu, un noņemot juridiskos šķēršļus kopīgu multimediālu projektu īstenošanā.

Latvijas Sabiedriskā medija veidošanas procesā paredzēti galvenie posmi, piemēram, līdz 2024. gada beigām tiks paveikti sagatavošanās darbi Latvijas Radio un LTV apvienošanai, kā arī konkursā tiks izvēlēta Latvijas Sabiedriskā medija valde, lai apvienotais medijs varētu sākt strādāt 2025. gada janvārī. Tāpat līdz ar Latvijas Sabiedriskā medija valdes darba sākumu tiks apvienotas LTV un Latvijas Radio lietvedības, juridiskās un finanšu vadības funkcijas, tādējādi nodrošinot jaunā uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Līdz 2025. gada jūlijam valde izstrādās Latvijas Sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģiju, savukārt līdz 2026. gadam tiks izveidota galīgā jaunās kapitālsabiedrības struktūra, kā arī pieņemts gala lēmums par apvienotajam medijam piemērotāko telpu risinājumu, proti, būvēt jaunu ēku vai rekonstruēt esošās.

KM norāda, ka 2025. un 2026. gadā vienotajā kapitālsabiedrībā tiks būtiski palielināts finansējums satura attīstībai. Galvenās prioritātes, ar mērķi sasniegt jaunu auditoriju, būs digitālā satura apjoma palielināšanās, satura bērniem un jauniešiem attīstība, TV seriālu un radio drāmas veidošana, kvalitatīva izklaide, jauni analītiskās un kultūras žurnālistikas formāti, reģionālā satura pieaugums.

KM klāsta, ka Kopumā satura attīstībai 2025. un 2026. gadā no prioritāro pasākumu īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem plānoti attiecīgi 5 210 254 eiro un 7 554 270 eiro. Savukārt darbinieku kapacitātes stiprināšanai 2025. un 2026. gadā no prioritāro pasākumu īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem plānoti attiecīgi 3 426 558 eiro un 5 127 204 eiro. Tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības nodrošināšanai un atjaunošanai 2025. un 2026. gadā no prioritāro pasākumu īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem plānoti attiecīgi 1 363 188 eiro un 2 318 526 eiro.

Lai varētu īstenot šos pasākumus un sasniegt plānotos rezultātus, ir nepieciešamas papildu investīcijas ar inovatīva satura veidošanu saistītās tehnoloģijās un infrastruktūrā, tai skaitā darbības nepārtrauktības nodrošinājumā, ko plānots segt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervētajiem līdzekļiem 2025.gadā 8 521 544 eiro apmērā un 2026. gadā 6 879 144 eiro apmērā.

Reformu īstenošanai investīcijas paredzēts ieguldīt divās galvenajās pozīcijās: tehnoloģiskais nodrošinājums, kas ir jaunu multimediālu studiju, tai skaitā reģionālā studija Daugavpilī, izveide un esošo remonts un aprīkojums, digitālo satura formātu veidošanas tehnoloģiskie risinājumi, informācijas tehnoloģiju nodrošinājums un biroju tehnika. Otra pozīcija ir infrastruktūra, tai skaitā darbības nepārtrauktības, nodrošināšana, informācijas tehnoloģiju sistēmu drošība, alternatīvās apraides risinājumi, esošo ēku uzturēšana, kā arī vienotā medija telpu risinājuma izstrāde.

Saskaņā ar sabiedrisko mediju - LTV un Latvijas Radio - indikatīvajiem aprēķiniem, lai nodrošinātu reformas īstenošanu, izveidojot apvienoto sabiedrisko mediju no 2025. gada 1. janvāra, papildus nepieciešamais finansējums 2025. gadam 8 521 544 eiro apmērā un 2026.gadam 6 879 144 eiro apmērā.