Aprūpes iestādes un slimnīcas negrib. Valsts netiek galā ar atkarību ārstēšanu bērniem, secināts ziņojumā  (2)

Ziņojumā secināts, ka likumos ir trūkumi, kas steidzami jānovērš. "Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem," biroja izplātītā preses relīzē situāciju iezīmē tiesībsargs Juris Jansons.

Kā klāsta Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, ka ziņojums iezīmē skaidru ainu un analizē cēloņsakarības starp to, kas noteikts likumos vai kādi robi ir tajos un kāds ir bērna ceļš patiesībā ar reāliem dzīves piemēriem, īpaši tad, ja bērns pats nav motivēts.

Šis ziņojums ir par tiem bērniem, kuri ir izkrituši cauri prevencijas "sietam", kuri apreibinošas vielas lieto ilgstoši un apzināti, tie kuriem uz šo vielu lietošanu jau ir nepārvarama tieksme. Tiesībsargs piebilst, ka šī ziņojuma tapšanā īpašs uzsvars likts uz klātienes tikšanās reizēm, intervijām un situācijas izzināšanu ar visām problemātikā iesaistītajām pusēm.

Noslēgumā tiesībsarga ziņojumā secināts, ka bērna tiesību uz dzīvību, veselību un attīstību būtisks pārkāpums Veselības ministrijas rīcībā, ilgstoši nenodrošinot atbilstošu narkoloģijas pakalpojumu pieejamību bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, un Labklājības ministrijas rīcībā, ilgstoši nenodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un neparedzot pietiekamu finansējumu pakalpojuma dzīvesvietā pieejamībai visās pašvaldībās.

Ziņojumā par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, apkopoti Latvijas bērnu patiesi dzīvesstāsti, analizēta policijas rīcība tiesību normu piemērošanā, skaidrots, ko nozīmē atrasties krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē.

Tāpat ziņojums plaši pievēršas bērna tiesībām uz veselības aprūpes nodrošināšanu – ārstniecības pakalpojumu pieejamību, izaicinājumiem ar kuriem saskaras Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests , tajā analizēti ģimenes ārstu apvienojošo organizāciju viedokļi un slimnīcu loma, atklātas satraucošas problēmas narkoloģisko problēmu reģistrā, rehabilitācijas procesā, terminu skaidrojumos u.c.

Izpētē secināts, ka Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā noteiktais ārstniecības iestāžu, kurās stacionē bērnus ar akūtu intoksikāciju, tīklojums valsī nav pietiekams. Tādēļ NMPD ir grūtības ar bērnu reibumā nogādāšanu slimnīcās. Ārstniecības iestādes NMPD atsevišķos gadījumos atsaka bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē, lai gan bērns ir tādā reibuma pakāpē, ka pastāv apdraudējums viņa veselībai.

Tajos gadījumos, kad bijis NMPD izsaukums un bērns nav nogādāts slimnīcā, ģimenes ārsti par to uzzina. Taču pašreizējā sistēma nenodrošina iespēju ģimenes ārstiem uzzināt gadījumus, kad bērns atkarību izraisošu vielu reibumā ir nogādāts ārstniecības iestādē. Uzzina tikai tad, ja informē vecāki.

Taču, kā secina birojs, informācijas trūkums par bērniem, kuri atkarību izraisošu vielu lietošanas dēļ ir nonākuši ārstniecības iestādē, kavē ģimenes ārstu savlaicīgu iesaistīšanos bērna veselības aprūpē.

Ja četru stundu laikā nav iespējams nodot bērnu likumiskajam pārstāvim, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē.

Taču Rīgā pastāv problēmas nogādāt bērnus reibumā atbilstošā drošā vietā. Turklāt no profilakses iestādē nonākušajiem bērniem lielākā daļa ir no Rīgas valstspilsētas pašvaldības. Bērnu aprūpes iestādes, kurās atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam būtu uz policijas rīkojuma pamata jāuzņem bērni, neuzņem bērnus reibumā.

Narkologi uzskata, ka svarīgi ir pusaudzi norobežot no iespējas piekļūt atkarību izraisošām vielām, un tā ir lielākā grūtība bērna likumiskajiem pārstāvjiem. Valstī nav tāda pakalpojuma, kurā bērns pret viņa gribu tiktu norobežots (izolēts) un saņemtu atbilstošu terapiju, medicīnisko un sociālo rehabilitāciju. Atturības laiks ir svarīgs.

Narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanas var sniegt tikai gadījumos, ja bērnam ir smaga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācija un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, tuviniekus vai citas personas.

Praksē šis regulējums tiek piemērots tikai vienā gadījumā, ja ir smaga intoksikācija. Otrā gadījumā – ja ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ apdraud sevi vai citus – narkoloģiskā palīdzība netiek sniegta bez bērna piekrišanas.

NVD informēja, ka slimnīcā "Ģintermuiža" ir divas pakalpojumu programmas bērniem: "Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem", kurā 2024. gadā ir plānots sniegt palīdzību 41 pacientam (finansējums – 121610 eiro), un "Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma", kurā 2024. gadā ir plānots sniegt palīdzību 4 pacientiem (finansējums 11864 eiro).

Slimnīca norāda, ka īsteno vienu programmu – Pusaudžu narkoloģiskās motivācijas programmu. Vienlaikus programmā atrodas 5-7 pusaudži, programmas ilgums ir 30 dienas.

Bērnu programmai atvēlēts par maz vietu un finansējuma. Uz pakalpojumu veidojas rindas vairāku mēnešu garumā, secina tiesībsargs.

Slimnīca "Ģintermuiža" ir vienīgā iestāde, kura īsteno narkoloģisko motivācijas programmu, turklāt tikai 5-7 bērniem mēnesī. Konstatēts, ka pusaudži par pārkāpumiem no programmas tiek izslēgti. Gadījumi, kad pusaudzis no programmas tiek izslēgts, ir pretrunā BTAL noteiktajam par obligātu ārstēšanu. Normatīvajos aktos nav paredzētas situācijas, kurās bērnu varētu izslēgt no obligātās ārstēšanas. Tādā gadījumā vairs nav risinājumu, kā pusaudzim palīdzēt citā veidā. Tas nozīmē, ka pusaudzis palīdzību nesaņem un, visdrīzāk, turpina lietot apreibinošās vielas, norāda birojā.

Ziņojumā secināts, ka gan trūkumi normatīvajos aktos, gan atšķirīgie viedokļi par bērnu ārstēšanu no atkarības kavē vienota risinājuma panākšanu.

Narkoloģisko pacientu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kas satur datus par pacientiem, kuri slimo ar noteiktām slimībām.

Lai gan reģistra mērķis ir statistika, tomēr praksē ir pierādījies, ka informāciju no reģistra pieprasa gan valsts, gan pašvaldību iestādes savu funkciju veikšanai ar ārstniecību nesaistītiem mērķiem.

Sarunās ar narkologiem gūta pārliecība, ka reģistrā ievadītā informācija nav atbilstoša reālajai situācijai. Diagnozes noteikšana bērniem ir katra narkologa ziņā. Narkologi sarunā norādīja, ka, vēloties pasargāt bērnu no iekļaušanas reģistrā, nenorāda atkarību diagnozes, bet kā blakus diagnozes norāda vielu kaitējoši pārmērīga lietošana, alkohola lietošana, narkotiku lietošana u.c.

Iepriekš minēto apliecina arī NVD tīmekļvietnē pieejamā statistikas informācija. Piemēram, 2022. gadā vecumā no 15 līdz 17 gadiem ar diagnozi alkohola atkarība (neieskaitot alkohola psihozes) – ārstēts viens pusaudzis, ar psihoaktīvo vielu atkarību (izņemot alkoholu) – ārstēti 17 pusaudži.

Tiesībsargs aicina Veselības un Labklājības ministrijas nodrošināt atbilstošu finansējumu gan narkoloģiskās palīdzības sniegšanai bērniem, gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, tādējādi novēršot situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai.