Ceturtdienas vakarā pie līdzcilvēkiem sociālajā platformā "X" pēc palīdzības vērsās antropoloģe Anna Žabicka, izvērstā ierakstu pavedienā vēstot par savas radinieces samilzušo konfliktu ar biedējošu kaimiņu, jo iesaistītās iestādes, kurām jautājums būtu jārisina, ar to netiekot galā. Kā piektdien portāls "Delfi" uzzināja Rīgas domē, konkrētais vīrietis dzīvokli īrē no privātpersonas – pašvaldība viņu no šī īpašuma izlikt nevar, portāls "Delfi" uzzināja Rīgas domē.
Žabicka iksā rakstīja, ka viņas radiniecei blakus dzīvoklī Rīgas sociālais dienests ir iekārtojis kādu klientu, kurš, būdams alkoholiķis, būtiski traucē radinieces ikdienu un, iespējams, pat apdraud viņas veselību vai dzīvību.
Taču Rīgas domē pārmetumus noraida: dzīvoklis ir privātā īpašumā, īpašniece no izīrējusi minētajai personai. Pašvaldība nav saistīta ar šī dzīvokļa izīrēšanu un nevar viņu izlikt. Ēka arī nav "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekošanā.
Vienlaikus domē informēja, ka minētā persona – konkrētais kaimiņš – gan ir Rīgas Sociālā dienesta klients un saņem sociālo palīdzību.
"Dienesta darbinieki ar šo personu vairākkārt veica pārrunas klienta dzīvesvietā. Saistībā ar nakts miera traucēšanu un iespējamām pazīmēm par pārmērīgu alkohola lietošanu, personai sniegta informācija par pieejamo atbalstu, lai risināt savas atkarības problēmas un piedāvāti sociālie pakalpojumi, no kā klients atsakās un arī atteicies parakstīt jebkādus dokumentus," atklāja pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.
Šī situācija ir pārrunāta arī ar dzīvokļa īpašnieci, kura ir informēta par īrnieka rīcību.
Bet – ko darīt sievietei, kurai jādzīvo blakus kaimiņam, kurš būtiski traucē un pat apdraud ikdienu?
"Risinājums šajā situācijā varētu būt, ja dzīvokļa īpašniece minētajai personai pārtrauktu izīrēt šo dzīvokli, vai arī valsts tiesībsargājošās iestādes konstatētu pārkāpumus, kas būtu pietiekami personas izolācijai no sabiedrības," skaidroja Vilemsons.
Pēc portāla "Delfi" intereses Sociālais dienests un RPP dosies atkārtoti pie šī cilvēka un mēģinās pierunāt mainīt savu uzvedību. Vienlaikus domē uzsver, ka likums neparedz iespējas atteikt pamatvajadzību (garantētā minimālā ienākuma - GMI) nodrošināšanu tikai tāpēc, ka cilvēks slikti uzvedas un terorizē citus.
Vēstīts, ka Žabickas radinieces kaimiņš naktīs atskaņo skaļu mūziku, met priekšmetus pret sienu, kā arī lamā sievieti, izsakot fiziskus draudus.
Lai arī sievietes radiniece vairākkārt saukusi policiju, tas nav rezultējies ar kādām izmaiņām. Tā vietā vīrietis pēc likumsargu vizītēm izsaka draudus radiniecei.
Žabicka norāda, ka līdz šim no iestādēm nav saņemti nekādi risinājumi.
Sieviete sazinājusies ar Valsts policiju (VP), Rīgas pašvaldības policiju (RPP), kā arī ar sociālo dienestu.
VP portālu "Delfi" informēja, ka ir saņemts iesniegums par konfliktu ar kaimiņu un iespējamu draudu izteikšanu, un saistībā ar notikušo šā gada 9. jūlijā uzsākta resoriskā pārbaude, kas šobrīd turpinās.
Portāls "Delfi" ir lūdzis komentāru arī RPP.
Vai kaimiņu var sodīt par trokšņošanu?
RPP mājaslapā publicēts skaidrojošs raksts, kurā norādīts, ka, ja kaimiņš regulāri trokšņo, iespēju robežās ar trokšņotāju vajadzētu konfliktu izrunāt. Izrunāšanās ir nepieciešama, jo trokšņotāji bieži nemaz neapzinās, ka viņi kādam traucē, taču kamēr neviens kaimiņš neizrāda pretenzijas, tikmēr viņiem nav pamata domāt, ka viņu atskaņotā mūzika kādam traucē.
Ja tomēr pārrunas nelīdz un troksnis turpinās, tad nekavējoties jāiformē policija, zvanot pa tālruņa numuru 110.
"Nevajag baidīties, ja policijas ierašanās brīdī troksnis var apklust, policijas darbinieki, ierodoties notikuma vietā, noskaidros lietas apstākļus, un, ja nepieciešams, pieņems no jums pieteikumu. Vēršoties policijā ar pieteikumu, tajā jānorāda precīza informācija par pārkāpumu un, ja iespējams, jānorāda vēl kāds mājas iedzīvotājs – liecinieks, kuram traucēja skaļais troksnis," skaidrojis Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks Juris Inkins.
Pati trokšņošana tiešā veidā nav aizliegta, taču trokšņotājus var saukt pie atbildības par sīko huligānismu.
"Savukārt, lai konstatētu sīko huligānismu, ir jākonstatē necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru. Tas nozīmē, ka visbiežāk pirmajā izsaukumā kārtības sargi veiks pārrunas ar trokšņotāju, taču, ja tiks saņemts atkārtots izsaukums, tad jau būs pamats piemērot sodu. Tādēļ svarīgi ir atcerēties, ka gadījumos, kad pēc pirmās policijas vizītes, troksnis turpinās, policija jāsauc atkārtoti," turpinājis Inkins.
Šobrīd Administratīvo sodu likums par pārkapumiem pārvaldes, sabiedriskās kartības un valodas lietošanas jomā nosaka, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
