Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs mudina par pašvaldībām un enerģētiku atbildīgos ministrus vērtēt iespējamus uzlabojumus vētru postījumu likvidēšanā.
Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka Rinkēvičs pirmdien tikās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV) un klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS). Abās sarunās Valsts prezidents skāris vētras postījumu problēmu.
Tikšanās laikā ar Bērziņu puses pārrunāja atbalstu pašvaldībām, lai mazinātu šā gada 29. jūlija dabas stihiju postījumus.
Tikšanās laikā Rinkēvičs informēja ministri par Jelgavas un Kalnciema pagasta apmeklējuma laikā novēroto, ka pašvaldību sagatavotība krīzes situācijās var krietni atšķirties atkarībā no pieejamajiem resursiem.
Rinkēvičs uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un iekšlietu resoru, kā arī, plānojot nākamā gada pašvaldību budžetu, jāparedz pasākumi civilās aizsardzības sistēmas pilnveidei visās Latvijas pašvaldībās. Valsts prezidents pateicās ministrei un pašvaldībām par ātro reakciju un sniegto atbalstu iedzīvotājiem.
Tāpat Valsts prezidents iepazinās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas apkopoto informāciju par dabas stihiju radītajiem zaudējumiem pašvaldībās un uzklausīja ministres redzējumu par turpmāko rīcību.
"Sagaidu, ka ministrija sadarbībā ar pašvaldībām apzinās vētras un plūdu radītos zaudējumus un pēc iespējas ātrāk izmaksās kompensācijas, lai varētu pilnvērtīgi veikt seku novēršanas darbus. Tāpat nepieciešams identificēt iespējamos uzlabojumus krīzes situāciju vadībai, kā arī operatīvai seku novēršanai. Būtiski ir izvērtēt iespējamos uzlabojumus arī pašvaldību infrastruktūrā, piemēram, meliorācijas sistēmās. Jāturpina darbs ar apdrošinātajiem, lai viņi atbildīgi un ātri pilda uzņemtās saistības," pēc tikšanās pauda Valsts prezidents.
Savukārt tikšanās laikā ar klimata un enerģētikas ministru puses pārrunājušas 29. jūlija vētras ietekmi uz enerģētikas infrastruktūru.
Sarunā Valsts prezidents pateicās atbildīgajiem dienestiem, kas strādāja pie elektroenerģijas pārrāvumu novēršanas pēc vētras un aicināja izvērtēt nepieciešamās rīcības vēl labākai gatavībai.
Puses arī pārrunāja nepieciešamību izvērtēt esošo regulējumu, kas mazinātu riskus plašiem elektroenerģijas pārrāvumiem nākotnē, piemēram, nosakot aizsargjoslu platumu augstsprieguma līnijās, īpaši mežainās vietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
