Koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā medijiem pauž uzskatu, ka būtu jāsaglabā nodokļu atvieglojumi lauksaimniecības nozarei.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka valdošā koalīcija vairākus mēnešus strādā pie iespējamajām izmaiņām nodokļos, tomēr konkrēti priekšlikumi joprojām nav publiskoti. Viens no risinājumiem neoficiāli izskanēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana.
Jūnijā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV) norādīja, ka PVN likmes pārskatīšana nav vienīgais scenārijs, pie kā ministrija strādā, savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pauda – šis būtu vieglākais ceļš, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu sagaidāmo kritumu pēc darbaspēka nodokļu mazināšanas, taču tas drīzāk ir "pēdējais salmiņš", pie kura ķerties krīzes brīdī.
Politiķi skaidrību par iespējamajām izmaiņām nodokļos solīja augustā, tomēr ZZS otrdien, 13. augustā, izplatīja paziņojumu medijiem, kurā politiskais spēks nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā aicina vērtēt "nodokļu izmaiņu plašāku ietekmi uz nozaru attīstību, ieguldījumu valsts drošībā un ekonomikas izaugsmē". Politisko partiju apvienība izprot situāciju, kurā jāveic pasākumi valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai, tomēr norāda, ka budžetu un nodokļu izmaiņas nevar veidot tikai datora tabulās.
ZZS valdes priekšsēdētājs un zemkopības ministrs Armands Krauze norāda, ka zemkopības nozarē ir piecas jomas, kuru izmaiņas būtiski vājinātu kopējo ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un starptautisko konkurētspēju, jo īpaši salīdzinoties ar Baltijas valstīm.
"Laikā, kad visiem spēkiem nepieciešams sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, īstermiņa nodokļu ieņēmumi nevar tikt vērtēti kā lielāks ieguvums, nekā Latvijas zemkopības nozaru uzņēmējdarbības ieguldījums valsts pārtikas apgādē un tautsaimniecības izaugsmē ilgtermiņā," pauž Krauze.
ZZS paziņojumā norāda, ka gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir nodokļu atvieglojumi lauksaimniekiem, taču šīs valstis piešķir arī ievērojamu valsts atbalstu, ko papildina ES atbalsta maksājumi lauksaimniecības nozarei, tādējādi nodrošinot nepieciešamo finansiālo stabilitāti un atbalstu lauksaimniecības darbībai.
ZZS uzskata, ka PVN samazinātā 12% likme, ko piemēro Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir jāsaglabā arī pēc 2024. gada 31. decembra kā pastāvīga tiesību norma, vai vismaz tik ilgi, kamēr tiek saglabāta paaugstinātā likme dzērieniem ar augstu cukura saturu.
Tāpat ZZS vērtējumā nav pieļaujama akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantojamai marķētai dīzeļdegvielai. Šobrīd lauksaimniekiem akcīzes nodokļa likme noteikta 15% no nodokļa standartlikmes, jeb 62,1 eiro par 1000 litriem. "Tāda tā ir jāsaglabā arī turpmāk," piebilst ZZS.
Politiskais spēks arī uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav piemērojams valsts un ES atbalstam arī pēc 2024. gada 31. decembra. "Lauksaimniecības nozarei, saņemot valsts vai ES atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstībai, jāsaglabā nodokļa atvieglojums, kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai," pauž ZZS.
Politiskais spēks uzskata, ka nodokļa atbrīvojuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību, kā arī paaugstināt lauku teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeni un radīt Latvijas un pārējo ES dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus. Šādi nodokļa atvieglojumi mazina nevienlīdzību Latvijas lauksaimnieku un citu ES dalībvalstu vidū.
ZZS neatbalsta jaunu dabas resursu nodokli par koksnes iegūšanu kailcirtē. Politiskā spēka ieskatā, šāds solis būtiski pasliktinās nozares konkurētspēju, mazinās Latvijas kokrūpniecības nozares ceļu uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un palielinās birokrātisko slogu, kas neizbēgami nāks līdzi šī nodokļa ieviešanai.
ZZS mudina saglabāt valsts atbalstu lauksaimniecībai 2024. gada līmenī, proti, 59 miljoni eiro lauksaimniekiem nozīmīgām jomām – atbalstam lopkopībā ciltsdarbam, kredītprocentu dzēšanai, zinātnei, selekcijai, tirgus veicināšanai un skolas piena, augļa un dārzeņu pasākumu līdzfinansēšanai un lauksaimniecības stādījumu un sējumu apdrošināšanai, kas ir ļoti nozīmīgi ņemot vērā mainīgos laika apstākļu radītos postījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
