Uz svētkiem Aglonas bazilikā līdz trešdienas agrai pēcpusdienai bija reģistrējušās 23 svētceļnieku grupas – kopumā vairāk nekā 1000 svētceļotāju, kuri ceļu uz nozīmīgajām reliģiskajām svinībām mērojuši kājām. Šīs ir tikai lielākās grupas, jo individuālie svētceļnieki, kuri gājuši vienatnē vai arī nav saistīti ar konkrētu baznīcas kopienu vai draudzi, parasti netiek reģistrēti, raksta Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes portāls "katolis.lv".
Katoļu baznīcas informācijas aģentūra (KABIA) savā publikācijā, atsaucoties uz Aglonas bazilikas Informācijas centra vēstīto, raksta, ka šogad svētceļotāju grupas ir lielākās nekā pērn, turklāt daudz vairāk ir gados jaunu cilvēku, bērnu, kā arī pavisam mazu bērnu, kuri tika stumti ratiņos. Viens no jaunākājiem svētceļojuma dalībniekiem šogad bija vienu gadu vecs, bet vecākajam bijuši vairāk nekā 70 gadi.
Aglona svētceļniekus gaidīja jau kopš svētdienas, 11. augusta, kad tika atzīmēta slimniekiem veltīta diena. Savukārt otrdiena, 13. augusts, īpašā veidā bija veltīts mieram. Aculiecnieks dalījies attēlos, kuros no putna lidojuma iemūžināts skats uz Aglonas sanktuāriju, kas ir viena no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, turklāt pasaules nozīmes svētvieta.
Savukārt trešdien, 14. augustā, sanākušie pulcējās tradicionālajā svetceļnieku svētajā Misē – dievkalpojumā, kas simboliski ievada Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, kuru kulminācija pēc šovakar gaidāmās tradicionālās Tautas krustaceļa lūgšanas būs rīt, 15. augustā.
Trešdien svētceļnieku dievkalpojuma sākumā visas svētceļnieku grupas, kas ceļu līdz svētvietai mērojušas kājām, ja vien vēlējās, varēja sniegt īsu ieskatu klātesošajiem par ceļā piedzīvoto.
Par savu ceļu līdz Aglonai pastāstījuši 20 grupu dalībnieki, tostarp no grupas, kura ceļu uz Aglonu mērojusi no Daugavpils – tajā gājuši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji no dažādām Latvijas pilsētām, raksta KABIA.
Vistālāko ceļu līdz Aglonai mērojusi Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupa – 390 kilometrus. Savukārt citu Rīgas draudžu svētceļnieki bija izvēlējušies vispirms ar transportu doties tuvāk Aglonai un tikai pēc tam sākt ceļu kājām. Ieskatu tajā, ko svētceļnieki piedzīvojuši ceļā, trešdien no notikuma vietas sniedza katoļu baznīcas "Radio Marija Latvija":
Svētceļnieku dievkalpojumu šogad vadījis Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, kā arī bīskapi un garīdznieki.
Kravalis sveicis svētceļniekus, norādot, ka viņu "ceļš ir labākais sprediķis – tas ir īsts, personisks, lakonisks, ar labām beigām", raksta KABIA. Savukārt Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs vietnē "Facebook" jau pēc dievkalpojuma publicējis lakonisku ierakstu: "Svētceļnieku sv. Misē visi bīskapi vienprātīgi pateica svētceļniekiem: "Mēs lepojamies ar jums!"".
KABIA papildina, ka Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis svētceļniekiem atgādinājis: Latvijā pirmais svētceļnieks ir bijis svētais Meinards, kura diena šodien tiek svinēta. Savukārt Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins paudis pateicību par to, ka svētceļnieki bija kopā, gāja, panesa ceļa grūtības, upurējot tās savos un visas Latvijas nodomos.
Jau rakstīts, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem katoļu baznīcas svinētajiem svētkiem un vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.
Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas. Tas ir ceļš, ko cilvēki mēro kājām dažādu vēlmju vadīti – vienam tā ir ticība, citam – vēlme sakārtot sevi un pabūt prom no ikdienas steigas, bet kādu tur ved ambīcijas un fizisko spēku pārbaude. Neviena vēlme nav nepareiza, katram tā vienkārši ir sava, jau iepriekš rakstīja portāls "Delfi".
Šie svētki ar valdības lēmumu noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir vairāk nekā 200 gadu.
Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes. Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" – 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna – tika atvesta uz Latgali.
Pati Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, un no egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu – svētvieta.
Pirmās vēstures avotos pierakstītās ziņas par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei saistās ar 1263. gada traģiskajiem notikumiem, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs un viņa divi dēli Ruklis un Rupeiks.
Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kas ir "mazās bazilikas" tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
