Valstij medikamentu kompensēšanai šogad pietrūks vairāk nekā 30 miljonu eiro, aprēķinājis NVD  (4)

Kā paziņojumā medijiem norādījis NVD, lai nosegtu akūtās pacientu vajadzības un iekļautu Kompensējamo zāļu sarakstā jaunus medikamentus, paplašinātu diagnožu loku un ieviestu citus uzlabojumus, papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 150 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šobrīd pieejamais budžets būtu jāpalielina par vairāk nekā 50%.

Kaut arī daudzās jomās onkoloģiskajā aprūpē piedzīvojam progresu, un onkoloģijas pacientu ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēma novirzām vislielāko daļu finansējuma, kopumā kompensējamo zāļu budžetam papildus nepieciešami vēl 150 miljoni eiro, uzsver NVD, papildinot, ka pēdējos trīs gados valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir būtiski piaudzis – no vairāk nekā 57 miljoniem eiro 2022. gadā līdz vairāk nekā 74 miljoniem eiro 2024. gadā.

Šogad par šiem līdzekļiem kompensējamās zāles jau tiek nodrošinātas vairāk nekā 18 000 onkoloģijas pacientu.

Tomēr arī šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumu, akcentē dienestā.

NVD skaidro, ka kompensējamās zāles iedzīvotājiem tiek nodrošinātas atbilstoši Kompensējamo zāļu sarakstam un pacientam noteiktajai diagnozei.

Latvijā zāles tiek kompensētas arī individuālā kārtībā, ja pacienta diagnoze nav iekļauta iepriekšminētajā sarakstā, vai arī diagnoze ir iekļauta sarakstā, bet nav iekļautas zāles.

2023. gadā individuālās kompensācijas ietvaros zāles saņēma 908 pacienti, savukārt šī gada sešos mēnešos jau 839 pacienti.

Kopumā individuālā kompensācija pērn nodrošināta iedzīvotājiem vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā.

Tomēr ne visos gadījumos pacientam ir pieejama ārstu konsilijā norādītā zāļu terapija, jo nepietiekošais valsts finansējums kompensējamo zāļu jomā ierobežo iespējas apmaksāt zāles ikvienā gadījumā, papildina NVD.

"Diemžēl nevienā valstī nav atrasts ideālais risinājums visiem individuāliem gadījumiem – nav valsts, kurā nosedz pilnīgi visas pacientu vajadzības," teikts NVD medijiem izplatītajā paziņojumā.

"Lai arī kompensējamo zāļu budžets ir ierobežots, mūsu ikdienas mērķis ir efektīvi izmantot pieejamos līdzekļus un parūpēties, lai zāles būtu pieejamas iespējami plašākam pacientu lokam," esošo situāciju komentējusi NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.

NVD uzsver, ka publiskajā telpā apspriestais onkoloģijas jomas medikaments "Lynparza" (Olaparibum) saskaņā ar zāļu aprakstu paredzēts četru vēžu veidiem – olnīcu vēža, krūts vēža, aizkuņģa dziedzera adenokarcinomas un priekšdziedzera veža ārstēšanai.

Latvijā šīs zāles tiek kompensēts krūts vēža pacientēm pie noteiktiem nosacījumiem (HER2-negatīvs, augsta riska agrīns krūts vēzis ar dzimumšūnu BRCA1/2 (gBRCA1/2) mutācijām, ja iepriekš saņemta neoadjuvantā vai adjuvantā ķīmijterapija) un olnīcu vēža pacientēm pie noteiktiem nosacījumiem.

Atbilstoši zāļu ražotāja sniegtajai informācijai Igaunijā un Lietuvā šīs zāles valsts neapmaksā pacientēm ar krūts vēzi. Igaunijā medikaments tiek kompensēts tikai olnīcu vēža gadījumā, savukārt Lietuvā – olnīcu vēža un prostatas vēža gadījumos.

"Zāļu pieejmības uzlabošana ir mana prioritāte. Janvārī Ministru kabinetā apstiprinājām zāļu pieejamības pasākumu plānu, kurā jau šogad tika palielināts kompesācijas apmērs un paplašināta individuālās kompensācijas pieejamība, tāpat 2025. gada budžeta prioritātes esam iekļāvuši kompensējamo zāļu finansējuma palielināšanu un arī pārskatīt individuālas kompansācijas apmēru. Esmu uzdevis Veselības ministrijas un NVD speciālistiem pārskatīt esošo kārtību un sniegt priekšlikumus, kā arī aicināt uz kopīgu diskusiju pacientu organizāciju pārstāvjus. Tāpat arī turpmāk valdībā ziņosim par akūto vajadzību un aizstāvēsim nepieciešamību piešķirt kompensējamo zāļu budžetam vairāk līdzekļu", saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Atbilstoši normatīvajiem aktiem zāļu iegādes izdevumu individuālā kompensācija var tikt nodrošināta ne vairāk kā 14 228,72 eiro apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā.

Jau ziņots, ka pēdējā gada laikā ar "Ziedot.lv" starpniecību vēža ārstēšanai lūgti 95 ziedojumi 2,6 miljonu apmērā, turklāt desmit pacientiem vākta nauda zālēm, kas ir kompensējamas, bet citām diagnozēm, atklāja "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne.

Septiņos gadījumos ziedojumu piesaiste šogad tikusi pārtraukta, jo nepieciešamie medikamenti iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā.

Pēdējā gada laikā gandrīz miljona eiro apmērā palīdzība sniegta 61 vēža slimniekam vecumā no 19 līdz 76 gadiem. Vidējais pacienta vecums ir 53 gadi, un visbiežākā diagnoze ir krūts vēzis. 43 gadījumos lūgts ziedot medikamentiem, no tiem desmit gadījumos vāc ziedojumus tām zālēm, kuras citām diagnozēm kompensē.

Savukārt 42 gadījumos lūgts ziedot nepieciešamo analīžu veikšanai. Viena analīze par krūts vēža terapijas noteikšanu izmaksā 3000 eiro.

Savukārt analīzes piemērotāko ārstēšanas medikamentu noteikšanai maksā 124 000 eiro. Alternatīvo terapiju lūdza seši cilvēki, savukārt četri pacienti lūdza atbalstīt alternatīvo ārstēšanas terapiju ārzemēs.

Vairākos gadījumos ziedojumi vākti, kad piešķirta maksimālā individuālā valsts kompensācija, kas ir 14 228,72 eiro, bet ar to nav bijis pietiekami.

"Tā ir absolūti nepieņemama situācija, kad pacientiem tiem medikamentiem, ko nozīmējis ārstu konsīlijs, ir jāvāc ziedojumi un jāpaļaujas uz līdzcilvēku līdzcietību un atbalstu," sašutumu pauž Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Berķe uzsver, ka onkoloģijas slimību ārstēšanai visiem medikamentiem būtu jābūt pieejamiem kā valsts kompensētiem. Pat jaunais paplašināto medikamentu klāsts, kas pieejams kompensācijas sistēmā, ir niecīgs attiecībā pret akūtajām vajadzībām, viņa norāda.

Kā vēstīts, portālā "Ziedot.lv" tiek vākti ziedojumi Latvijas Radio analītisko raidījumu producentei, labdarības maratona "Dod Pieci" satura redaktorei Evijai Unāmai.

Ārstu konsīlijs nozīmējis viņai turpmāku ārstēšanu ar medikamentu "Olaparib", kas ir valsts apmaksāts olnīcu vēža pacientēm, bet krūts vēža gadījumos valsts to neapmaksā. Arī individuālo kompensāciju valsts viņai ir atteikusi. Ik mēnesi viņai nepieciešami 4722 eiro, gadu ilgam kursam – 56 672 eiro.

Lūgta komentēt šādu situāciju, premjere Evika Siliņa (JV) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka katrs šāds individuāls gadījums būtu jāvērtē. "Jo tas īsti normāli nav. Bet, protams, es neesmu ārsts un man ir grūti spriest par katrām niansēm," viņa pauda.

"Jo tiešām esam īpaši domājuši, lai vēzi varētu ātrāk diagnosticēt un ārstēt," viņa pauda. "Man grūti spriest par tik specifiskām detaļām, bet skaidrs ir viens – mēs esam darījuši, ko varam. Individuālie gadījumi vienmēr būs," viņa uzsvēra, aicinot runāt ar Veselības ministriju.