Latvija un Ukraina paraksta saprašanās memorandu kiberdrošības jomā. Ko tas paredz?

Ar memorandu tiek veidots juridisks ietvars Latvijas un Ukrainas savstarpējās sadarbības veicināšanai, nodrošinot tehnisko un cilvēkresursu izmantošanu tieši kiberaizsardzības jomā. Līdz ar to tiks veicināta informācijas apmaiņa starp Latviju un Ukrainu par dažādiem kiberdraudiem, kā arī tiks veidoti divpusējie komunikācijas kanāli, ar mērķi uzlabot ziņošanu par kiberincidentiem un pieredzes un pozitīvo piemēru apmaiņu, norāda ministrijā.

Tāpat saprašanās memorands paredz sadarbību izglītības, izpētes, izstrādes un inovāciju jomā, kopīgo publisko pasākumu organizēšanu, kā arī citu darbību veikšanu pēc savstarpējas vienošanās.

"Krievija īsteno kiberuzbrukumus pret Rietumu valstu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūrām, mēģinot izraisīt būtisko un svarīgo pakalpojumu traucējumus. Īpaši svarīga ir Latvijas un Ukrainas sadarbība kiberdrošības jomā, jo Ukrainas sniegtās zināšanas par kara laikā gūto pieredzi ļauj mums īstenot pārdomātākus risinājumus, lai stiprinātu mūsu noturību un palielinātu gatavību kā miera laikā, tā arī krīzes situācijās," uzsver Sprūds.

Jau ziņots, ka Latvija 2025. gadā dronu koalīcijā iemaksās 20 miljonus eiro, tādējādi stiprinot Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas.

Kā informē ministrijā, Latvija turpina sniegt militāro palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kā galvenie atbalsta elementi ir noteikti Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītā dronu koalīcijas darbība, munīcijas iegādes, Ukrainas karavīru apmācības un materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšana. Saskaņā ar parakstīto vienošanos starp Latviju un Ukrainu katru gadu līdz 2026. gadam Ukrainas atbalstam paredzēts novirzīt 0,25% no iekšzemes kopprodukta, kas ir aptuveni 10% no Latvijas aizsardzības budžeta.

Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada Dronu koalīciju. Kopš tās dibināšanas šī gada februārī Latvija nodrošinājusi 3000 dažāda tipa un veiktspējas kaujas dronu piegādi Ukrainai. Latvija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēl 20 miljonus eiro.

Līdz gada beigām Aizsardzības ministrija turpinās iegādāties Latvijā ražotus dronus Ukrainas vajadzībām. Iegāžu summas tiek sadalītas vairākos iepirkumos, lai ne tikai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, bet arī nodrošinātu iespēju pielāgoties Ukrainas vajadzībām.

Dronu koalīcijā ietilpst 16 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija, un tām var pievienoties vēl citas valstis.