Krīzes situācijā iespēju robežās elektrības piegādi pārtrauks līdz trīs stundām, lemj valdība  (2)

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) portālu"Delfi" informēja, ka noteikumi tika izstrādāti jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka enerģētiskā nozare ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas ģeopolitisko notikumu iespaidā. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Attiecībā uz lietotāju apgāde ar elektroenerģiju krīzes situācijā, noteikumi paredz, ka iespēju robežās patēriņu samazina kontrolētā veidā, pārtraucot elektroenerģijas piegādi patērētajiem rotācijas kārtībā (līdz trīs stundām) un pēc noteiktā laika pieslēdzot atpakaļ noteiktu skaitu elektrolīniju.

Atbilstoši noteikumiem atslēgšanas procesu organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST). Pārvades operatoram ir tiesības tiešā veidā vai ar sadales sistēmas operatoru starpniecību veikt elektroenerģijas piegādes atslēgšanu.

Par elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem lietotājiem informācija tiks izplatīta dažādos veidos, tostarp ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību (laikraksti, portāli u.c.).

AST sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un KEM sagatavos un atjaunos ne retāk kā reizi trīs gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu un augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju sarakstu.

Enerģētiskās krīzes centrs (VEKC) lems par to, vai minētajā sarakstā ietvertajiem lietotājiem enerģētiskās krīzes gadījumā elektroenerģijas piegādi uz laiku pārtraukt vai turpināt nodrošināt.

Vienlaikus KEM aicina ņemt vērā, ka kritiskākajos brīžos elektrosistēmas stabilizēšana notiks automātiski un šādos gadījumos atslēgts var tikt jebkurš elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi atbilstoši noteikumiem lietotājiem ir pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, piemēram, stacionāro ģeneratoru.

KEM informē, ka noteikumos kopumā ir noteiktas sešas dabasgāzes lietotāju grupas. Valsts enerģētiskās krīzes laikā pirmajai grupa (nodrošināmajiem lietotājiem) dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts. Pirmās grupas lietotāji ir mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli u.c. noteikumos minētie lietotāji.

Otrajā grupā ir iekļautas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes. Trešajā un piektajā grupā iekļauti energoapgādes komersanti atkarībā no to gāzes patēriņa apjoma. Ceturtajā grupā – tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti, ņemot vērā tā nozīmi tautsaimniecībā, alternatīvā kurināmā izmantošanas iespējas, kā arī seku smagumu, kas iestātos, ierobežojot vai pārtraucot dabasgāzes piegādi šiem lietotājiem. Ceturtās grupas lietotāju sarakstu veidos Ekonomikas ministrija. Savukārt sestajā grupā tiek iekļauti visi pārējie dabasgāzes lietotāji.

Dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vai dabasgāzes patēriņa ierobežojumus noteiks KEM un apstiprinās Ministru kabinets, pamatojoties gan uz pārvades un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju atkarībā no aktuālās krīzes situācijas, gan iespējamām sekām. Atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem lietotāji dabasgāzes patēriņa samazinājumu veic paši, bet dabasgāzes piegādes pārtraukumu veiks vai nu AS "Conexus Baltic Grid" vai sadales sistēmas operators savā licences zonā.

Informāciju par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanu lietotāji (izņemot pirmo grupu) saņems īsziņas vai elektroniskā pasta veidā.

Par krīzes izsludināšanu valstī atbild Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC) ierosinājuma, kas izvērtē pārvades sistēmas operatora saņemto informāciju par situāciju enerģijas apgādes jomā. Savukārt VEKC vadītājs ir KEM ministrs.