Foto: Vida Press

Ministru kabinets otrdien, 27. augustā, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par 50 miljoniem eiro samazināt ministriju izdevumus par precēm un pakalpojumiem, kā arī piebremzēt algu kāpumu publiskajā sektorā.

Ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji ir izdiskutējuši un vienojušies noteikt prioritāro pasākumu pamatprincipus un uzdevumus ministrijām valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai. To vidū gan izdevumu samazināšana precēm un pakalpojumiem 11% apmērā, gan ierobežojumi sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaita un atalgojuma pieaugumam.

Valdības lēmums attieksies uz aptuveni 290 000 publiskajā sektorā strādājošajiem. Vienlaikus valdībai būs tiesības lemt par izņēmumiem.

Iegrožos algu kāpumu

Valdība atbalstīja FM piedāvājumu 2025. gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju. Šis nosacījums tiktu attiecināts uz publisko pārvaldi, tai skaitā pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām.

Vienlaikus valdībai paliktu tiesības lemt par izņēmumiem. Arī pašvaldībām būtu tiesības noteikt izņēmumus, ja tiek pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamato izņēmumu.

Tāpat atbalstu guva FM priekšlikums Valsts kancelejai pārskatīt un sagatavot priekšlikumus par ilgstoši vakanto (vairāk par 12 mēnešiem) amata vietu samazināšanu, izņemot ilgstošā prombūtnē esošo.

Valdība arī lēma 2025. gadā nepalielināt kopējo amata vietu skaitu publiskajā sektorā, tai skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem. Valdībai paliek tiesības lemt par izņēmumiem.

"Nogriezīs" 50 miljonus

Lai nodrošinātu finansējumu ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, valdība atbalstīja horizontāli samazināt ministriju izdevumus precēm un pakalpojumiem par 50 miljoniem eiro. Šogad šim mērķim budžetā kopumā paredzēti 450 miljoni eiro, tādējādi FM rosina ietaupīt 11%.

Tiesa, samazinājums neskartu Nacionālos bruņotos spēkus un neatkarīgās iestādes (tiesas, Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts kontrole, Tiesībsarga birojs u.c.). Bet neatkarīgās institūcijas tiks aicinātas sniegt priekšlikumus izdevumu samazināšanai.

Ņemot vērā, ka nozaru ministrijas vēl precizē savus bāzes izdevumus, FM vēl aktualizēs aprēķinus.

FM aprēķinās izdevumu samazinājumu katrai ministrijai, savukārt ministrijas atbilstoši samazinājuma apjomam veiks samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem. Izdevumu samazināšanas procesā ir ņemta vērā starptautiskā budžeta plānošanas prakse, ka vienlaikus ir jānosaka minimālais ietaupījumu līmenis – ietaupījumu mērķis.

Vienlaikus ministrijām uzdots turpināt iesniegt priekšlikumus par iespējamo finansējuma samazinājumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem.

Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku, Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu pakotni paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!