Juris Jurašs Ukrainā
Foto: Kadrs no video

Pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas prokuratūra apstiprinājusi apsūdzību bijušajam Latvijas Saeimas deputātam Jurim Jurašam. Viņš aizmuguriski tiek apsūdzēts pēc Krievijas Federācijas kriminālkodeksa pantiem, kas paredz sodu par algotņa dalību bruņotā konfliktā un nepatiesas informācijas izplatīšanu attiecībā uz Krievijas bruņotajiem spēkiem, liecina paziņojums Krievijas prokuratūras mājaslapā.

Izmeklētāji uzskata, ka Jurašs laikā no 2022. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam karojis kā algotnis Ukrainas pusē dažādās militāro sadursmju vietās. Par to viņš saņēmis atalgojumu, kas ekvivalents vairāk nekā diviem miljoniem Krievijas rubļu (ap 19 579 eiro).

Tāpat 2022. gada aprīlī Jurašs kā ticamu internetā ievietojis publikāciju par it kā Krievijas bruņoto spēku pastrādātām civiliedzīvotāju slepkavībām, dzīvojamo māju un sociālo objektu iznīcināšanu Kijivas apgabala Bučā un Irpiņā, uzskata Doņeckas prokuratūra.

Turklāt par šiem notikumiem, kuru aculiecnieks viņš pats nav bijis, Jurašs izstāstījis intervijā "Радио Свобода Украина", kas Krievijā atzīta par ārvalstu aģentu un nevēlamu organizāciju, izriet no prokuratūras paziņojuma.

Jurašs arī izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Tiesa aizmuguriski viņam piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

Savukārt krimināllietu Juraša apsūdzībā prokuratūra nosūtījusi tiesai, lai tā aizmuguriski to izskatītu pēc būtības, teikts prokuratūras paziņojumā.

Jau ziņots, ka savulaik Latvijas Policijas akadēmiju beigušais un vairākus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatā strādājušais Jurašs 2022. gada martā devās brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainas teritoriju.

Pēc pievienošanās Ukrainas spēkiem Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, partijas "Konservatīvie" (iepriekš – Jaunā konservatīvā partija) pārstāvis nosūtīja iesniegumu parlamenta kancelejai par deputāta mandātu nolikšanu.

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 2022. gada 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos.

Vairāk par to iespējams lasīt šajā rakstā.

Tāpat jau rakstīts, ka Krievijas varasiestādes šā gada sākumā saistībā ar apsūdzībām kriminālnodarījumos izsludināja meklēšanā 64 iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus, bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu un sešus Latvijas ministrus, kā arī Rīgas mēru. Par to rakstīja interneta izdevums "Mediazona", kurš izpētījis Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas datubāzi.

Kā rakstīja medijs, meklēšanā izsludināti arī eksdeputāts Jurašs, kurš iepriekš devās karot uz Ukrainu, aktīvists Gundars Kalve, medmāsa Sarmīte Cīrule, kā arī vēl vairāki cilvēki.

Savukārt 2022. gada aprīlī "Delfi" rakstīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās, bet gaismā nāk arvien jaunas liecības par kara noziegumiem, ko okupantu karavīri pastrādājuši okupētajās teritorijās.

Gaismā nāca šausminoši kadri no Krievijas spēku pamestajām Kijivas piepilsētām. "Delfi" publicēja foto izlasi no Irpiņas un Bučas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!