Sestdien, 31. augustā, aprit 30 gadi, kopš pabeigta Krievijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas.
Pēc neatkarības atjaunošanas tā bija ārlietu dienesta prioritāte un priekšnosacījums pilnas valsts suverenitātes atjaunošanai un tās neatgriezeniskumam, tagad atskatoties, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM). Okupācijas armijas izvešanas procesā piedalījās daudzas Latvijas amatpersonas, tai skaitā diplomātiskā dienesta pārstāvji. Pateicoties viņu atdevei, neatlaidībai, prasmēm un milzīgajam ieguldītajam darbam, kā arī jautājuma savlaicīgai internacionalizācijai, iesaistot starptautisko sabiedrību, un partneru atbalstam, tika panākts valstij tik nozīmīgais rezultāts.
"Apritot trīsdesmit gadiem, kopš Krievijas armija pameta Latvijas teritoriju, būtiski apzināties šī notikuma simbolisko, politisko un juridisko nozīmi, jo tas bruģēja ceļu uz mūsu valsts pilnīgu suverenitāti. Šis ceļš nebija vienkāršs, – lai arī 90. gadu sākumā Krievija bija piekritusi sava karaspēka izvešanai no Austrumvācijas, Polijas, Čehijas un Ungārijas, Baltijas gadījumā divpusējas sarunas risinājās lēni. Tādēļ Baltijas valstis pieņēma lēmumu internacionalizēt šo procesu, iesaistot starptautiskās organizācijas – EDSO un ANO. Mūsu draugu un sabiedroto un šo organizāciju loma, lai aizstāvētu Latvijas intereses un sasniegtu rezultātu – atbrīvotos no Krievijas armijas, bija ļoti nozīmīga," skaidro ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Braže norāda, ka jau 1992. gadā Baltijas valstis iesniedza ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju ar aicinājumu izvest no Baltijas valstīm Krievijas karaspēku. Šīs rezolūcijas ANO tika vienbalsīgi pieņemtas 1992. un 1993. gadā.
Pēc bijušās PSRS armijas izvešanas Latvijai līdzās pārējām Baltijas valstīm pavērās reālas iespējas turpmākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!