Kariņš noliek mandātu, mērķis dubultot IKP, bīstamā "dzīvsudraba bumba": redaktori iesaka lasāmvielu brīvdienām

Latvija ir viena no tām valstīm, kur itin bieži dažādi procesi sāk uzņemt apgriezienus tad, kad par tiem aktīvi sāk interesēties sociālo tīklu lietotāji. Piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) jau pirms laba brīža izsludināja konkursu, lai meklētu piecus valdes locekļus topošajam VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs", taču tas, ka valdes locekļi saņems virs deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī, kaut kā palika nepamanīts līdz brīdim, kad par par šo jautājumu sāka šūmēties cilvēki. "Delfi" ne tikai rūpīgi seko šim konkursam, bet arī nolēma palūkot, kas tad maciņos esošajiem sabiedrisko mediju bosiem.

Tāpat šonedēļ Latvija piedzīvoja, varētu pat teikt, laikmeta norietu, jo aktīvo politiku pameta ilggadējais premjers, ministrs un deputāts Krišjānis Kariņš (JV). Persona, kurai netrūkst gan kritiķu, gan atbalstītāju, bet kuras atstāto nospiedumu uz Latvijas politikas dienaskārtību nenovērtēt nav iespējams. "Delfi" piedāvā atskatu uz to, kas tad īsti bija Kariņš, no kurienes viņš nāca, un ko atstāj aiz sevis.

Es paspēju nomurmināt tikai "Ak, vai!", redzot, ka pēc nepilnas sekundes notiks tobrīd jau nenovēršamais – BMW džips ar lielu ātrumu ietrieksies negaidīti priekšā izbraukušajā "Renault" spēkratā. Milzīgs inerces spēks uzmeta gaisā "Renault" kā tādu papīra kastīti, auto apmeta pāris kūleņus, ar katru sitienu pret zemi saplacinoties aizvien vairāk un vairāk, un piezemējās uz jumta. Šķita, ka mašīnai ir sadragāts teju viss, izņemot vadītāja vietu – ja viņš todien būtu vedis vēl kādu pasažieri, baidos, ka šis brauciens būtu izvērties traģēdijā.

Par laimi, tobrīd dienestu izsaukšana nebija manā ziņā, jo neesmu droša, vai mani nospriegotie nervi pēc asa sižeta filmu cienīgā skata pēkšņās pārcelšanās uz realitāti būtu labi panesuši to, kas pēc tam sekoja komunikācijā ar "ātro" dispečeri. Bet es šo sarunu dzirdēju. Ne pagrieziens uz Sedu, ne konkrēti nosaukts divu ceļu krustošanās punkts nebija pietiekami labs skaidrojums, saruna ar dispečeri ievilkās aizvien garāka un garāka. Skatījos uz asiņojošo šoferi, kuram ar saviem spēkiem un aculiecinieku palīdzību bija izdevies izkļūt no tās saplacinātās čupas, kas vēl pirms dažām minūtēm bija viņa auto, un klausījos sarunā ar ātrās palīdzības dispečeri. "Ja nu viņa dzīvība šobrīd būtu apdraudēta?" es iedomājos, dzirdot sarunu, kas, nupat jau šķita, nekad nebeigsies. Acīmredzot savas domas biju izteikusi arī skaļi, jo kāds man atbildēja: "Nu, tad viņš te arī nomirtu."

Kā ir iespējams, ka, zvanot uz 112, neviens neceļ telefonu, savukārt saruna ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeri ievelkas, skaidroja mana kolēģe Laine Fedotova.

Šonedēļ "Delfi" arī aizsāka jaunu rakstu sēriju "Maigā vara" par dažādiem rafinētiem veidiem, kā Kremlis caur savu pārrobežu kultūrtelpu joprojām cenšas noturēt kādas ietekmes paliekas arī mūsu valstī. Pirmajā no rakstiem žurnālists Arturs Skutelis vēsta par Krievijas varai draudzīgiem vai "neitrāli klusējošiem" mūziķiem, kuri laiku pa laikam tiek pie koncertēšanas iespējām Latvijā. Nereti šīs ieceres izjūk pēc tam, kad žurnālisti un aktīvisti sociālajos medijos saceļ trauksmi, bet jautājums, kāpēc kaut kas tāds tiek pieļauts, joprojām paliek. Jā, un nevar nepamanīt, ka ir pāris pavisam konkrētas skatuves, uz kurām šie mūziķi tiek īpaši gaidīti.

Lai arī var nepatikt to atzīt, bet skaitīt naudu svešā kabatā reizēm gribas. Sevišķi, ja šī nauda tur nonākusi caur valsts budžetu, kuru, maksājot nodokļus, veidojam mēs paši. Tādēļ nedomāju, ka kādu pārsteigs, ka starp "Delfi TV" šīsnedēļas skatītākajiem raidījumiem ir divas "Spried ar Delfi" epizodes – par topošā apvienotā sabiedriskā medija valdes algām un par to, kā Valsts ieņēmumu dienests pārbaudīs tos cilvēkus, kuriem "gadījies" savā kontā ieskaitīt daudzdesmit tūkstošus eiro vairāk, nekā deklarējuši valstij.

Turpinot par naudu, kāds notikums šonedēļ man atgādināja par seno seriālu "Bagātie arī raud". Reti, kad dzirdams, ka likumsargi aiztur īstu miljardieri, bet šonedēļ tā notika – Krievijas izcelsmes bagātnieks Pāvels Durovs, kurš gan šobrīd ir sakrājis tik daudzu valstu pilsonības, ka ar pasēm varētu "tapetēt" sienu, tika aizturēts vienā no savām "dzimtenēm" – Francijā. Durovs ir pazīstams kā "Telegram" izveidotājs. "Telegram", izrādās, esot iecienījuši pedofili, narkotirgoņi un Krievijas karavīri. Man kā cilvēkam, kurš šo lietotni nelieto, šķita ļoti interesanti noklausīties raidījuma "Komandcentrs" epizodi, kurā iedziļinājāmies tēmā.

Šā gada aprīlī Latvijas Ekonomikas ministrija publiskoja ziņojumu, kurā teikts, ka nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) periodā no 2023. līdz 2035. gadam divkāršosies no 40,3 miljardiem eiro 2023. gadā līdz 83 miljardiem eiro 2035. gadā. Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens paudis šaubas par šī mērķa sasniedzamību. "Delfi Bizness" uzrunāja arī citus ekonomistus, lai noskaidrotu, vai EM plāns ir reālistisks vai vien ambiciozs sapnis.

Alus darītava "Labietis" otrdien atzīmēja savu 11. dzimšanas dienu. Pēdējie divarpus gadi aizvadīti pārmaiņu zīmē. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, uzņēmuma vadītājam Reinim Pļaviņam nebija šaubu par to, ka jāpārtrauc pudeļu iepirkšana no Krievijas. Taču lielveikali vairākus mēnešus atteicās izvietot "Labieša" produkciju. Raugoties nākotnē, alus darītājs cer, ka jaunais likums par ražotājvalsts karodziņu uz preču iepakojuma rosinās pircējos patriotiskas jūtas un mudinās izvēlēties Latvijā ražotu alu.

"Labāk, lai mūžīgais sasalums tāds arī paliek – sasalis," secina "Delfi Campus" redaktors Edžus Miķelsons. Vairāki pētījumi liecina, ka straujai šī zemes slāņa atkušanai sekos vesela kaskāde negatīvu seku, un nupat publicētais pētījums brīdina par potenciālu "dzīvsudraba bumbu", kuras eksplozijas gadījumā apdraudēti būtu vairāki miljoni iedzīvotāji ziemeļu puslodē. Mūžīgais sasalums nesastāv tikai no zemes, iežiem un ledus vien. Vēl tur ir arī milzīgs daudzums oglekļa – aptuveni 1500 gigatonnas jeb pusotrs triljons tonnu. Divreiz vairāk nekā šobrīd atmosfērā. Domājams, nav jāskaidro, kāpēc būtu labāk, ja šis ogleklis tur nenonāktu.

Ja šo nedēļas nogali gribas pavadīt aktīvi, gana daudz iespēju piedāvā arī Pierīgas apkārtne. To pierāda žurnāliste Agnija Reiniece, divās intensīvās dienās piedaloties vairākās aktivitātēs, kas pieejamas 50 kilometru rādiusā no Rīgas. Brauciens ar veikbordu, braukšana ar "fat bike" velosipēdiem, supošana tīrelī un pēc tam gardu pankūku notiesāšana jaukā kompānijā – tās ir tikai dažas iespējas jēgpilnai atpūtai.

Žurnāliste Anita Sedliņa aktualizē problēmu modes pasaulē – ja kabatas sieviešu apģērbā vispār ir, tad par mazu un šauru! Kā izrādās, sievietes par šo nevienlīdzību sūkstījušās jau gadsimtiem ilgi. "Sievietēm nav pat tik daudz kā mazas kabatiņas, kur glabāt savu kabatas lakatiņu," tā 1899. gadā savā esejā par modes vienlīdzību bija rakstījusi aktīviste Elizabete Keidija Stentone. Kurš vainojams tajā, ka sieviešu apģērbā pavisam bieži nav kabatu, tās ir pārāk šauras un nepraktiskas?

Skaties kā gribi, lielais hokejs Latvijā ir sezonāla rakstura sporta veids. Jā, protams, bērni un amatieri plosās no rudens līdz pat vasarai, radiem un draugiem par prieku uzspēlē arī vietējās līgas klubi, bet vidējais sporta fans slinki paseko līdzi, kā tur tālumā klājas mūsu labākajām eksporta precēm – Ziemeļamerikā, arī tepat Eiropā. Taču uzplaiksnījums lielākoties ir tikai viens (toties – kāds!) – tās dažas pavasara nedēļas, kad slidas pasaules čempionātam šņorē Latvijas izlase. Maijs – lūk, jums īstais hokeja, nevis lapu mēnesis! Augusts? Nu, beidziet – kāds hokejs... Tad pludmales volejbols vai, varbūt, 3x3 basketbols jāspēlē!

Taču reizi četros gados šis algoritms pajūk – jo tieši vasaras izskaņa ir laiks, kad hokejā tradicionāli noskaidro nākamo olimpisko spēļu dalībnieces. Latvieši, kam ļoti patīk visu kaut ko rīkot, regulāri šos kvalifikācijas turnīrus uzņem pie sevis, un tad savu iekšējo pulksteni spiests pārregulēt arī pašmāju līdzjutējs. Un tiešām ir vērts – jo atšķirībā no pavasara, kad dažiem no labākajiem uzģērbt sarkanbaltsarkano formu traucē aizņemtība klubā vai sezonā iekrātās veselības likstas, nereti klāt ir arī visi jaudīgākie hokejisti. Šonedēļ to izmantojām arī mēs – aicinot uz garāku sarunu divus no šobrīd labākajiem Latvijas spēlētājiem, kurus izlasē neredzējām pavasarī: bronzas pavasara komandas izšķirošo vārtu guvēju Kristiānu Rubīnu, kā arī pēdējos gados labāko valstsvienības uzbrukuma snaiperi Rūdolfu Balceru. Abi olimpiskajās spēlēs vēl ne reizi nav spēlējuši, abiem tas ir spēcīgs karjeras dzinulis un pat sapnis, kas labi jūtams arī viņu atbildēs, spriedumos un pārdomās.

Skinhedu kustība Latvijā ir vismaz desmit gadus veca, taču pēdējos gados tā mainās – kopā ar visu Latvijas sabiedrību. Tagad ultraradikāļiem ir jauni upuri: piemēram, melnādainie kurjeri vai Rīgas augstskolu studenti. Žurnāliste Diāna Čučkova stāsta par mūsdienu Latvijas skinhediem un atgādina viņu vēsturi – no kapu apgānīšanas līdz uzbrukumiem uz ielām.

Žurnālists Ļevs Kadiks ir veltījis daudz laika, lai rekonstruētu mesendžera "Telegram" īpašnieka Pāvela Durova biogrāfiju. Pagājušajā nedēļā Durovs tika aizturēts Francijā, un viņam jau ir izvirzītas apsūdzības 10 noziegumos. Durova, vispirms krievu un pēc tam starptautiska mēroga "tehniskā ģēnija", noslēpumaina cīnītāja par vārda brīvību un 100 bērnu bioloģiskā tēva, dzīve pati par sevi ir kā trilleris. Tas ir vēl jo interesantāk tāpēc, ka "Telegram" pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai kļuva par vienu no galvenajiem informācijas (un dezinformācijas) kanāliem par šo karu – gan no Ukrainas, gan no Krievijas puses. Kas notiks ar šo platformu tālāk?