Cīņa par Rīgas mēra krēslu izvēršas dancī ap Šleseru, vēsta "de facto"  (15)

Pirms četriem gadiem ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas notika apstākļos, kad dome bija atlaista un pašvaldību vadīja pagaidu administrācija. Taču divas iepriekšējās vēlēšanas notika bijušā mēra Nila Ušakova no "Saskaņas" zīmē: viņa paša partija solīja stabilitāti, bet opozīcija – Ušakova gāšanu. Tagadējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības" (JV), kurš agrāk cīņā par Rīgu bija iesaistījies kā opozicionārs, nu apņēmies censties savu krēslu nosargāt, un kā galveno tā apdraudētāju viņš saredz Šleseru.

"Tā konkurence būs diezgan sīva, un lielais jautājums būs tāds – vai mēs paliksim pie esošā kursa vai mēs atgriezīsimies kaut kādā desmit gadus vecā pagātnē," uzskata Ķirsis. "Varbūt pat individuāli kurai partijai tur viens deputāts vairāk vai mazāk nav tik svarīgi. Nepatīkamāk būs, ja būs jāsēž opozīcijā un jāskatās, kā Šlesers ar Rosļikovu, kā saka, dara lietas. Tad būs pilnīgi vienalga, vai tu sēdi opozīcijā ar kādiem mandātiem vairāk vai mazāk. Šī faktiski būs cīņa par Rīgas attīstības kursa noturēšanu."

Iepriekš trīs gadu Rīgas vicemēra amatā pabijušais Ķirsis šobrīd jau gadu domē vada raibu koalīciju. Visticamāk, sīva iekšējā konkurence būs arī pašas "Jaunās Vienotības" sarakstā, norāda "de facto", jo tajā varētu startēt gan ilggadējie Rīgas domnieki, gan šī sasaukuma laikā uz partiju pārgājušie individuālie deputāti, gan arī frakcija "Kods Rīgai" ar vicemēri Lindu Ozolu priekšgalā un arī Izglītības komitejas vadītāja Laima Geikina no Kustības "Par!".

Koalīcijā jau vairāk nekā gadu nav iepriekšējā mēra Mārtiņa Staķa partijas "Progresīvie", taču Ķirsis apgalvo, ka esot gatavs norakt kara cirvi un pēc vēlēšanas sastrādāties arī ar viņiem. Viens no asākajiem Ķirša kritiķiem ir "Progresīvo" Rīgas domes frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, kurš vēlēšanās kandidēs, tomēr mēra kandidāts nebūšot. Tas nebūs arī Eiroparlamentā ievēlētais Staķis, kurš gan aktīvi iesaistīšoties Rīgas vēlēšanu kampaņā.

"Es uzskatu, ka šim cilvēkam jābūt sevi jau apliecinājušam, ka tas nevarētu būt kaut kāds pārsteigums. Tam cilvēkam jāpierāda ar savu darbu jau līdz šim, ka viņš spēs strādāt rīdzinieku interesēs godīgi, pārliecinoši. Es uzskatu, ka tikai tāds cilvēks var uzvarēt vēlēšanas, kur no vienas puses būs Šlesera faktors, bet no otras puses būs tādi azartspēļu, būvnieku lobistu politisko interešu pārstāvji," par "Progresīvo" potenciālo saraksta līderi saka Kossovičs. Visticamāk, "Progresīvie" par mēra amata kandidātu virzīs kādu no frakcijas deputātiem, taču gala lēmums partijā vēl nav pieņemts.

Tikmēr daudzu piesauktais Šlesers apliecina – lai gan oficiāla viņa vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" lēmuma vēl nav, viņš esot gatavs "startēt un kļūt par Rīgas mēru" pēc gaidāmajām vēlēšanām. Šlesers jau ilgstoši popularizē Andrejsalā iecerēto luksusa dzīvojamo māju projektu "Riga Waterfront", ko Apvienoto Arābu Emirātu investors plāno īstenot uz zemes, kas pieder Šlesera un ekspremjera Andra Šķēles ģimenes locekļu uzņēmumam.

Šlesers gan apgalvo, ka šis biznesa projekts un viņa dalība Rīgas vēlēšanās neesot saistītas lietas: "Šim projektam nav nepieciešams atbalsts no pašvaldības, finansiālais atbalsts, jo visa infrastruktūra tiks izbūvēta no privātā uzņēmuma puses. Tas, kas pilsētai būs jānodrošina, tā ir iespēja piekļūt komunikācijām. To, ko nosaka likums: ūdens, kanalizācija un tā tālāk. Visas pārējās investīcijas veiks privātais uzņēmums. (..) Un protams, ja gadījumā būs kāds jautājums, es konsultēšos ar to pašu KNAB un tā tālāk, bet par to šodien neiet runa."

Šlesera sarakstā būšot gan pieredzējuši politiķi, gan jaunpienācēji no biznesa. Otrais numurs ir iecerēts bijušajam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam, "de facto" apstiprināja pats politiķis. Bijušais "saskaņietis" Klementjevs tagad ir valdes loceklis bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Barteševiča partijai "Kopā Latvijai" un strādā par LPV Saeimas deputātes Ilzes Stobovas palīgu.

Šlesers pirms 15 gadiem kļuva par Rīgas vicemēru. Tolaik sākās Ušakova valdīšanas gadi. Tagad "Saskaņai" otro reizi pēc kārtas Rīgas vēlēšanās būs jāiztiek bez bijušā mēra. Visticamāk, saraksta līderis šoreiz būs domnieks Andris Morozovs, kura pamata darba vieta šobrīd gan ir Daugavpilī – viņš ir pašvaldībai kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju piederošā Daugavpils Olimpiskā centra vadītājs. Versiju, ka augsta vieta "Saskaņas" sarakstā varētu būt arī kādreizējam Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājam Emīlam Jakrinam, Morozovs komentē šādi: "Ne vienmēr ticam tam, kas izskan kuluāros, bet dzīvosim – redzēsim. Es domāju, ka Jakrina kungs, ja viņš izvēlēsies, mūsu partijā ir visas iespējas to izskatīt. Viņš ir cienījams cilvēks, ar politisko arī izglītību, bet šāds jautājums vēl nav izskatīts."

Uz "Saskaņas" vēlētāju varētu pretendēt arī bijušā partijas biedra Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!". Saeimas deputāts Rosļikovs pats stāsies Rīgas saraksta priekšā. Visticamāk, kandidēs arī bijušie Saeimas deputāti, partijas rindās nesen uzņemtie Nikolajs Kabanovs un Jakovs Pliners. Pliners nu ir "Stabilitātei!" vienīgais pārstāvis Rīgas domē. No viņa paustā jau augusta vidū bija noprotams, ka kuluāros apspriestā iespējamā Rosļikova sadarbība ar Jūlijas Stepaņenko partiju "Suverēnā vara" nenotiks. "Varbūt vajadzētu vienādi domājošajiem apvienoties, bet kā latvietim ir labākais ēdiens apēst citu latvieti, tā arī cittautiešiem. Lai līderi pārrunā šo jautājumu, es būtu par, bet es nedomāju, ka partijas-konkurenti apvienosies," intervijā "de facto" pauda Pliners.

Vēlēšanu apvienībā vairs nestartēs arī Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas šobrīd domē dala vienas frakcijas telpas. LRA tagad ir daļa no Apvienotā saraksta, kas vērtē vairākus iespējamos mēra kandidātus. Starp tiem ir trīs Saeimas deputāti: Andris Kulbergs, Didzis Šmits un Māris Sprindžuks.

Savukārt NA, kurai šovasar ar KNAB lēmumu uz gadu apturēta valsts finansējuma izmaksa, par pirmo numuru visticamāk virzīs Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku. "Mums jau ir aptuveni 60 cilvēku saraksts, kas ir gatavi kandidēt uz Rīgas domes vēlēšanām, kas parāda mūsu gatavību. Jā, protams, saprotu, ka jautājums ir arī, protams, par finansēm, tad šajā brīdī es uzreiz varu pateikt, ka nebūs tā, ka nebūs pavisam naudas NA, taču drusciņ būs. Un nekad NA nav izcēlusies ar lieliem līdzekļiem kampaņās. Mūsu vēlētājus stiprina tieši nacionālā identitāte un latviskās idejas," klāsta Ratnieks.

Starp NA kandidātiem Rīgā, visticamāk, būs arī kādreizējais žurnālists un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Ansis Pūpols, kuram ir plaša pieredze finansējuma piesaistei savām dokumentālajam filmām. "de facto" zināms, ka Pūpolam, kurš sākotnēji gribējis pretendēt pat uz mēra kandidāta amatu, joprojām esot ambīcijas uz augstu vietu un viņu atbalsta partijas flangs, kas saistīts ar Ogres mēru Egilu Helmani.

Šoreiz atsevišķi startēs arī Ķirša koalīcijā esošā partija "Latvijas attīstībai" (LA), kas pirms četriem gadiem Rīgas domes vēlēšanās piedalījās kopā ar Kustību "Par!" un "Progresīvajiem". Viens no neformālajiem partijas līderiem Edgars Jaunups jūnijā Eiropas Parlamenta vēlēšanu naktī "de facto" pauda, ka, ja partijai vēlēšanas būs sekmīgas, arī nākotnē LA vajadzētu stiprināt savu identitāti.

"Es personiski neizslēdzu iespēju pēc gada kandidēt. Laiks rādīs. Kādu laiku es neesmu kandidējis vēlēšanās, vairākkārt esmu kandidējis, tai skaitā Rīgas domē un esmu arī bijis ievēlēts. Tā kā – laiks rādīs, bet es galīgi to neizslēgtu," jūnijā pauda Jaunups. Mēra amata kandidāts viņš gan, visticamāk, nebūs. Ticamākais pretendents uz šo posteni ir viņa draugs, partijas tagadējais vadītājs, bijušais VARAM ministrs Juris Pūce. Saraksta augšā iecerēts likt arī citus bijušos ministrus: kādreizējo Jaunās konservatīvās partijas pārstāvi Anitu Muižnieci un Vjačeslavu Dombrovski.

No Ķirša tagadējiem partneriem domē lielākās intrigas apvija partiju "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kuras nelielās frakcijas pārstāvjus it kā lencot dažādas partijas. "Es domāju, ka GKR frakcijā ir ļoti liela brīvība. Katrā ziņā katrs mēs esam zināmā mērā atšķirīgi, mēs arī respektējam, ja mums ir atšķirīgi viedokļi, un dažkārt tas arī parādās balsojumā. Un, man liekas, mēs esam īsti tādā ziņā demokrāti, ar ļoti lielu uzskatu amplitūdu. Nu kā tas viss beigsies – tad redzēsim," šīs runas "de facto" komentēja GKR domes frakcijas deputāts Ainars Baštiks.

Tomēr partija šonedēļ nobalsoja par iešanu sarakstā kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), par tā līderi liekot GKR vadītāju, Saeimas deputātu un bijušo Rīgas mēru Oļegu Burovu. Tikmēr "de facto" zināms, ka ZZS socioloģiskās aptaujās šovasar bija mērījusi arī cita kandidāta izredzes. Tas ir bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš pirms vairākiem gadiem Rīgas domē mēģināja iekļūt no Zaļās partijas. Ar farmācijas biznesu saistītais mākslas kolekcionārs Belēvičs ir uzrakstījis iesniegumu par iestāšanos Latvijas Zemnieku savienībā (LZS). Valde to skatīs septembrī, bet visai ticams ir, ka Belēvičam būs otrais numurs Rīgas sarakstā.

"de facto" zināms, ka Rīgas vēlēšanu tuvums ir licis aktivizēties arī mediju biznesā strādājošajai Anastasijai Udalovai, kura nesen kopā ar sabiedrisko attiecību speciālistu un bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znotu Jāni Austriņu bija ieradusies uz kādu sanāksmi Ekonomikas ministrijas telpās, kurās piedalījās arī citi ZZS ministri. "de facto" rīcībā ir informācija, ka saruna skāra Rīgas domes vēlēšanu kampaņu, un no Udalovas puses nākušas ideja par sarakstā aicināmiem cilvēkiem vai pat potenciāliem līderiem, piemēram, "Ghetto Games" vadītāju Raimondu Elbakjanu.

Tikšanās dalībnieki, piemēram, ekonomikas ministrs un LZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis, gan aicina tās nozīmi nepārspīlēt: "Nu daudzi cilvēki, protams, kā jau tas politiskā procesā ir, ir ļoti daudzi zināmi cilvēki Latvijā, kas izrāda vēlmi vai viņu vārdā kāds izrāda vēlmi, ka viņi tā kā varētu būt potenciāli kandidāti. Bet tas ir normāls politiskais process, tāds ir bijis vienmēr un arī šoreiz tāds notiek."

Savukārt "Mediju nama" īpašniece Udalova "de facto" atbildēja, ka tikās, lai apspriestu iespējamu sadarbību nākotnē, jo ZZS ir bijis reklāmdevējs arī līdz šim un var būt arī uz nākamajām vēlēšanām. "Pie reizes apmainījāmies ar viedokļiem par ekonomiku," apgalvo Udalova.

"de facto" ieskatā, nav izslēgts, ka cīņā par Rīgu varētu iesaistīties arī pilnīgi jaunas partijas. Atšķirībā no Saeimas, pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties arī partijas, kas ir dibinātas mazāk nekā gadu līdz vēlēšanu dienai.