Ainars Šlesers
Foto: Saeimas administrācija

Šogad apritēja desmit gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainas austrumos un anektēja Krimu. Tolaik, 2014. gadā, arī Latvijas iedzīvotājus biedēja ar Ukrainas scenāriju – lai tas nenotiktu, jānotiek nācijas izlīgumam, vēstīja kampaņa, kuras seja bija Ainārs Šlesers un ko apmaksāja biedrība "Nācijas izlīgums". Analizējot biedrību gada pārskatus, raidījums "Nekā personīga" atklājis, ka starp kampaņas finansētājiem ir Krievijas prezidenta tuvākā drauga ģimenei piederošs uzņēmums.

2014. gadā Šlesers paziņoja, ka atgriežas politikā un startēs Saeimas vēlēšanās ar partiju "Vienoti Latvijai". Viņš komandā piesaistīja bijušos premjerus Aigaru Kalvīti un Ivaru Godmani, un 2014. gada vasarā sāka reklamēt partijas lokomotīves. Taču kampaņot viņš sāka daudz agrāk – jau janvārī Šlesers ar diviem partijas "Vienoti Latvijai" valdes locekļiem, Andri Pudānu un Mareku Zeltiņu, dibināja biedrību "Nācijas izlīgums", un martā sākās plaša reklamēšanās, norāda "Nekā personīga". Pirmā video rullīša kadros izmantoti vardarbīgi skati no Ukrainas Maidāna. Reklāma parādījās pāris nedēļas pēc tam, kad Krimu okupēja Krievijas karaspēks.

Raidījums "Nekā personīga" citē biedrības "Nācijas izlīgums" reklāmas tekstu: "No vārdiem līdz lodēm ir viens solis. Ukraina nekad nedrīkst atkārtoties Latvijā. Latvija nekad nebūs Krievijas guberņa. Latgale nekad nebūs Krima. Ārēji mēs esam drošībā – Eiropā un NATO. Draudi nāk no mums pašiem. Mēs izmirstam, vecie aiziet, jaunie aizbrauc, mazie nepiedzimst. 20 gados ceturtā daļa Latvijas. Nelīdzēs Eiropa. Mums latviešiem jāapvieno tautas ar dažādām kultūrām, bet kopīgu valsti.

Nācijas izlīguma pamatā ir latviešu valoda – vienīgā valsts valoda Latvijā. Mēs cienīsim visas valodas, bet šeit ir Latvija. Ekstrēmisti ar saukļiem "krievi nāk" un "fašizm ņeproiģot" grib mūs paturēt pagātnē, bet mums jādomā par rītdienu, un laika ir maz. Piedosim viens otram, neatdosim Latvijas krievus Krievijai. Tie ir mūsu cilvēki. Trešdaļa Latvijas nedrīkst justies lieki, bez savas dzimtenes un valsts. Krievs, ukrainis, ebrejs. Luterānis, pareizticīgais vai katolis. Tā ir Latvijas daļa, jo stiprākais sper soli pretī. Tagad ir brīdis, lai cilvēki atgrieztos, lai Latvija būtu bagāta, lai bērni dzimtu lielās un stiprās ģimenēs. Būsim vienoti Latvijai. Ir laiks. Ainārs Šlesers."

Citā biedrības reklāmas rullītī izskan aicinājums neslēgt krievu skolas. Tajā teikts, ka Ukrainas notikumos nav vainojama Krievijas agresija, esot pietrūcis nācijas izlīguma.

Prese Šleseram tolaik prasīja, kādēļ reklāmas apmaksā biedrība, nevis partija "Vienoti Latvijai". Kā norāda "Nekā personīga", viņš atbildēja, ka uzrunā Latvijas sabiedrību, nevis vēlētājus un "kā privātpersona" popularizē ideju par nācijas izlīgumu.

Ziedojumiem partijām ir ierobežojumi. Ziedot nevar uzņēmumi, summai ir griesti. Biedrībām šādu ierobežojumu nav. Biedrības ziedojumu pārskats liecina, ka 2014. gadā tā saņēma 350 tūkstošus eiro.

Kā izpētīja raidījums "Nekā personīga", 75 tūkstošus eiro Nācijas izlīgumam ziedojis uzņēmējs Mihails Uļmans, kas tagad apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. 40 tūkstošus ziedoja firma "Ad Hook Digital", kas tagad pārsaukta par "Forestry Finance". Tās lielākais īpašnieks ir Uļmana biznesa partneris Germans Savickis. Vēl 35 tūkstoši eiro nāca no uzņēmuma "MB Investīcijas". Tagad tas ir likvidēts, bet pie vēsturiskajiem īpašniekiem un vadītājiem atrodams Uļmans un Savickis. 100 tūkstošus ziedoja "Rietumu Banka", un vēl 100 tūkstošus SIA "Dzintaru 28", kas nodarbojās ar dzīvokļu nama attīstīšanu Jūrmalā.

Dzintaru prospektā 28 būvniecība sākās 2014. gadā. Tātad, norāda "Nekā personīga", tobrīd dzīvokļu, ko pārdot, firmai vēl nebija. Vienīgie ienākumi bija no aizdevuma, taču akcionāri atlicināja 100 tūkstošus eiro ziedojumam biedrībai "Nācijas izlīgums".

25% firmas daļu tobrīd piederēja nekustamo īpašumu jomas uzņēmējai Nataļjai Rudzītei, bet lielākie īpašnieki ar 34% katram bija Britu Virdžīnu salu kompānija ar slēptiem īpašniekiem "Wexford Finance" un Krievijas pilsonis Kirils Kovaļčuks. 7 % piederēja Aleksandram Ordžonikidzem.

Kā vēsta "Nekā personīga", Kovaļčuks pārstāv vienu no Krievijā ietekmīgākajām ģimenēm. Viņš vada Nacionālo mediju grupu, kam pieder daļas daudzos drukātajos izdevumos, arī televīzijas kanālos, piemēram, propagandai svarīgākajā "Pirmajā kanālā". Uzņēmums pieder Kirila tēva brālim Jurijam Kovaļčukam. Nacionālās mediju grupas padomi vada Alina Kabajeva – sieviete, kas tiek uzskatīta par Vladimira Putina jaunāko bērnu māti.

Kirila Kovaļčuka tēvs Mihails vada valsts galveno zinātnisko iestādi atomenerģijas jomā – Kurčatova institūtu, bet viņa brālis Jurijs tiek uzskatīts par otru ietekmīgāko personu valstī. Viņš ir Vladimira Putina tuvākais draugs un personīgais baņķieris. Viņam pieder mediju impērija, banka "Rossija" un, saskaņā ar Alekseja Navaļnija savulaik publiskoto, par Putina daču sauktā māja Valdajā, kas ir Krievijas diktatora rezidence.

"Kovaļčuks ir viens no nedaudziem cilvēkiem, kam Putins patiesi uzticas," raidījumā "Nekā personīga" stāsta polittehnologs un konsultants Abass Gaļamovs. "Kovaļčuks ir daudz ietekmīgāks nekā citi Putina tuvākā loka cilvēki - Rotenbergi, Timčenko. Jā, tie ir uzņēmēji, kam Putins uzdeva un atļāva pelnīt naudu, proti, tie ir Putina taustekļi, kas ielaisti Krievijas ekonomikā. Bet Kovaļčuks bez tā pārvalda arī politiskos instrumentus, ar kuru palīdzību Putins notur varu." Gaļamovs uzsver, ka tieši Kovaļčuks bija viens no kara Ukrainā ideologiem. Viņš ir pārliecināts, ka Kirils Kovaļčuks pats uz savu galvu neizlemtu finansēt poliskas kampaņas Latvijā.

""Nācijas izlīgums"? Nekad neesmu bijis saistīts ar šādu organizāciju. Atvainojos," sarunā ar "Nekā personīga" norādīja Ainārs Šlesers. Viņš neatcerējās savu dalību šādā biedrībā un aicināja par to jautāt Andrim Pudānam un Marekam Zeltiņam. Uz jautājumu, vai viņš pazīst Kovaļčuku, Šlesers atbildēja: "Nepazīstu, nekad neesmu ticies ar šādu cilvēku."

Raidījums "Nekā personīga" norāda, ka biedrību "Nācijas izlīgums" pēc vēlēšanu kampaņas 2015. gadā likvidēja. Kirils Kovaļčuks 2016. gadā tika iekļauts ASV sankcijās, viņš sankcionēts arī Eiropā, Ukrainā, Lielbritānijā un citur. Latvijas firmā "Dzintaru 28" Kovaļčuka daļas pārņēma viņa sieva Kira. Tagad viss uzņēmums oficiāli pieder Kovaļčuka biznesa partnerim Aleksandram Ordžonikidzem, kurš Krievijā pazīstams kā mediju menedžeris, propagandists un slavena Staļina līdzgaitnieka mazdēls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!