Ministru kabinets otrdien, 3. septembrī, apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka, kuros gadījumos un, cik lielu valsts atbalstu saņem mājsaimniecības ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā. Šādās situācijās atbalstu saņems mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, portālu "Delfi" informēja KEM.
Turpmāk atbalsts tiks noteikts mērķēti – mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprot izdevumus par īri (tostarp zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana).
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā vai visu gadu. Turpmāk atbalstu paredzēts piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū jeb biržā.
Minētās mājsaimniecības saņems atbalstu, ja secīgi trīs mēnešus energoresursa cena biržā par 30% pārsniegs resursa cenas slieksni un valdība pieņēmis rīkojumu par konkrētu atbalsta periodu. KEM atzina, ka apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
Atbalstu uzsāks sniegt pēc valdības lēmuma, ja energoresursu tirgus cena trīs mēnešus pēc kārtas pārsniegs noteiktu cenu slieksni:
elektroenerģija – ja vidējā "Nordpool" biržas nākamās dienas cena ir virs 208 eiro par megavatstundu (MWh);
dabasgāze, naftas gāze, dīzeļdegviela, kas tiek izmantota apkures vajadzībām – ja vidējā nākotnes dabasgāzes cena "Dutch TTF" biržā ir virs 91 eiro par MWh;
centralizētā siltumapgāde – ja vismaz piecās no 10 lielajām pilsētām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi ir virs 111 eiro par MWh;
granulas, malka, briketes – ja vidējā biomasas cena "Baltpool" biržā ir virs 76 eiro par MWh.
Ja mājsaimniecība izmanto elektrību, dabasgāzi, decentralizēto kurināmo (malka, granulas, briketes, naftas gāze, dīzeļdegviela) apkures vajadzībām vai saņem centralizēto siltumenerģiju, tad periods, kurā mājsaimniecībām tiek piešķirts atbalsts, ja energoresursu cena pārsniedz noteikto slieksni, ir no 1. oktobra līdz 30. aprīlim.
Savukārt atbalsta periods elektroenerģijai, ko izmanto vispārīgam patēriņam, ne apkurei – atbalsta periods ir visu kalendāro gadu.
Maksas samazinājumi energoresursiem mājsaimniecību rēķinos ārkārtēji augstu energoresursu cenu gadījumos pēc atbilstoša valdības rīkojuma būs:
elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām (kWh) – atlaide 8 eiro, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto elektroenerģiju;
elektroenerģijai, ko izmanto apkures vajadzībām ar patēriņu 500-2000 kWh mēnesī – 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kWh;
dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei ar patēriņu vismaz 221 kWh mēnesī - atlaide 110 eiro, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto dabasgāzi;
centralizētai siltumapgādei – 50% no starpības, ko veido SPRK/pašvaldības apstiprinātais tarifs un tarifu slieksnis, kas ir virs 111 eiro par MWh;
granulām, briketēm, ja to iegādes apjoms ir līdz 10 tonnām – 50% no cenas, kas pārsniedz 325 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu, ieskaitot PVN;
malkai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 35 kubikmetri – 50% no cenas, kas pārsniedz 40 eiro par kubikmetru, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 15 eiro par kubikmetru, ieskaitot PVN
sašķidrinātajai naftas gāzei, ja tās iegādes apjoms ir līdz 1000 kilogarmiem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,29 eiro par kilogramu, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2 eiro par kilogramu, ieskaitot PVN;
dīzeļdegvielai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 400 litriem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,11 eiro par litru, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2,5 eiro par litru, ieskaitot PVN.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots piemērot rēķinā automātiski. Savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela, elektroenerģija apkures vajadzībām u.c.) administrēs pašvaldības.
KEM aprēķinājusi, ka kopējais atbalstam nepieciešamais finansējuma apjoms, pieņemot, ka atbalstu būtu nepieciešams sniegt visu apkures sezonu un visiem energoresursu veidiem, ir 127,73 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
