Ukraiņu bēgļi Latvijā saskaras ar atbalsta trūkumu bērniem, valodas problēmām un diskrimināciju, secināts Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā.
Šodien pētījuma prezentācijā ziņots, ka aptuveni puse Ukraiņu bēgļu bērnu Latvijā neapmeklē skolas klātienē. Neesot arī informācijas par to, vai viņi mācās attālināti.
Lielākais šķērslis, kādēļ bērni neapmeklē skolas, ir nepietiekamās valodas zināšanas un nepietiekamais atbalsts valodas apgūšanai, uzsvēra pētnieki.
Savukārt otra būtiskākā problēma bērniem ir saskarsmes trūkums un negatīvā attieksme no vienaudžiem un skolu darbiniekiem.
"Providus" pētījumā norādīts arī uz vairākiem citiem problēmjautājumiem, ar ko saskaras Ukrainas iedzīvotāji. Augstās latviešu valodas prasmes prasības kvalificētās un augsti kvalificētās profesijās liek ukraiņiem uzņemties viszemākās kvalifikācijas darbus vai pat iesaistīties nelegālā nodarbinātībā, kas savukārt būtiski ietekmē viņu ienākumu un sociālo garantiju līmeni.
Tāpat Ukrainas bēgļiem esot grūtības veikt ārpus Latvijas iegūtās kvalifikācijas atzīšanu mūsu valstī.
Kā skaidro pētījuma veicēji, ukraiņi saskaras ar negatīvu attieksmi un diskriminācijas gadījumiem mājokļu tirgū, nodarbinātībā, veselības aprūpē, kā arī sadzīvē, sevišķi no krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Pētījumā arī secināts, ka Ukrainas iedzīvotāji norāda uz zināšanu un informācijas trūkumu ukraiņu vai krievu valodā par to, kā risināt ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem saistītus jautājumus, it sevišķi tos, kas skar sociālo palīdzību.
Tāpat esot neskaidrība un nedrošība par statusu Latvijā, proti, ukraiņi nezinot, cik ilgi varēs šeit uzturēties.
Atšķiras dati par to, cik patiesībā Ukrainas iedzīvotāju dzīvo Latvijā. Šī gada sākumā pagaidu aizsardzības statuss bija piešķirts vairāk nekā 43 000 cilvēkiem no Ukrainas. Savukārt Centrālās statistikas pārvalde, pēc dažādu reģistru datiem, norāda, ka Latvijā uzturas 26 000 Ukrainas iedzīvotāju.
Kā norāda "Providus", daļa Ukrainas civiliedzīvotāji izmanto noteiktās tiesības saņemt tiem paredzēto valsts un pašvaldības atbalstu un pakalpojumus. Tomēr datu nepilnību dēļ ir grūti secināt, vai tiek aptverts visu personu loks, kam attiecīgais atbalsts un pakalpojumi būtu nepieciešami.
Tāpat pietrūkst datu, lai pilnībā izvērtētu sniegtā atbalsta pietiekamību. Taču aptaujā un fokusgrupās sniegtās atbildes liek secināt, ka ne vienmēr atbalsts ir pietiekams vai mērķtiecīgs, īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātām grupām.
Secināts, ka daudzās jomās ar tādām pašām grūtībām saskaras arī citi Latvijas iedzīvotāji. It sevišķi tas novērojams attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas nepieejamību, nepietiekamu sociālo atbalstu mazāk aizsargātām grupām vai mazākām iespējām atrast darbu tad, ja cilvēks dzīvo tālāk no Rīgas vai mazpilsētās.
Kopumā pētījuma laikā aptaujāti 457 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
