Esam gatavi uzņemt? Ukraiņi Latvijā: valoda, darbs, problēmas ar mājokli, bērni bez skolas  (2)

Neviens precīzi nezina, cik daudz no tiem ukraiņiem, kas šeit ieradās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, šobrīd vēl dzīvo Latvijā. Daļa bēgļu jau pārcēlusies uz rietumvalstīm, daļa atgriezusies dzimtenē, bet pēc tam cilvēki atkal Ukrainu pametuši.

Paši ukraiņi aptaujā norādīja uz nenoteiktību par savu statusu Latvijā – viņi nezināja, cik ilgi varēs palikt un uz kādu palīdzību var paļauties. Daudzi baidās, ka, beidzoties pagaidu aizsardzības statusam 2026. gada martā, viņiem būs jāatgriežas Ukrainā, pat ja karš nebūs beidzies.

Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ukraiņi ir labi integrējušies Latvijas sabiedrībā, 36% norādīja, ka "vāji".

Ukraiņi visbiežāk saskaras ar negatīvu attieksmi no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses.

Ar diskrimināciju nav sastapušies 27%.

Viena no sarežģītākajām jomām ir mājokļa īre. Daudzi ukraiņi saskaras ar mājokļu izīrētāju neieinteresētību – bieži tas tiek skaidrots ar bažām par maksātspēju un pēkšņu aizbraukšanu. Ir bijuši gadījumi, kad izīrētāji īres līguma parakstīšanas brīdī pārskaitīja mājās esošās dakšiņas un karotes. Daudziem īres maksa ir pārāk augsta salīdzinājumā ar viņu nelielajiem ienākumiem, tādēļ nākas izvēlēties zemākas kvalitātes un mazākas platības mājokli. Turklāt saimnieki bieži atsakās slēgt oficiālu īres līgumu, kas liedz iespēju saņemt mājokļa maksājumu pabalstu.