Prioritārā veselības aprūpes joma atbilstoši budžeta plānojumam šobrīd ir valsts drošība, līdz ar to kompensējamo medikamentu saņēmēju grupas nākas sašaurināt, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Kopumā VM valsts veselības aprūpes drošības, tostarp zāļu apgādes nostiprināšanas mērķim pieprasījusi aptuveni 29,3 miljonus eiro, no kuriem 9,8 miljoni eiro iecerēti glikozes monitorēšanas sistēmu finansēšanai.
Kā norādīja Uršuļskis, šobrīd kompensējamo medikamentu saņēmēju prioritārās grupas ir jāsašaurina, un tas jādara atbilstoši pašreizējai budžetā noteiktajai prioritātei – nodrošināt centralizēti iegādājamo medikamentu rezerves pacientiem ar hroniskām saslimšanām.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) sagatavotie aprēķini liecina, ka summa kopējam kompensējamo medikamentu sarakstam lēšama vismaz 150 miljonu eiro apmērā, un tā vajadzīga zāļu nodrošināšanai teju 70 jomās. Šīs jomas skar ne tikai cukura diabēta, bet arī daudzu citu pacientu vajadzības.
Pagaidām aplēstā kopējā kompensējamo medikamentu nodrošināšanai nepieciešamā summa, visticamāk, nevarētu tikt rasta pirms 2029. gada, norādīja Ursuļskis.
Diabēta pacientiem jau no 2025. gada sāks apmaksāt injekcijas redzes saglabāšanai, taču tas notiks pakāpeniski – pirmajā gadā 50 pacientiem un nākamajos divos gados klāt nāks vēl pa 50 pacientiem, viņš informēja.
VM pārstāvis pauda, ka valdībā iesniegts priekšlikums nodrošināt glikozes monitorēšanas sistēmas un insulīna sūkļus par sākotnējo summu 600 000 eiro, rēķinot pēc vislētākajām izmaksām. Tiek lēsts, ka vēlāk izmaksas varētu vēl samazināties.
Uršuļskis atkārtoti pauda, ka medikamentu rezerves neparedzētiem gadījumiem ir ļoti mazas. Viņš atsaucās uz Ukrainas piemēru, kur kara apstākļos diabēta pacientu grupa pirmā cieta lielākos zaudējumus, jo tieši insulīns medikamentu apgādes sistēmā sāka trūkt visātrāk, nemaz nerunājot par specifiskākiem medikamentiem.
Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane norādīja, ka, lai gan valstij piecas reizes lielākas izmaksas rada tieši pirmā tipa diabēta pacients, izmaksas veido tieši komplikāciju novēršana gan pašam pacientam, gan valstij kopumā. Kompensējot, piemēram, glikozes monitorēšanas sensoru, pirmā tipa pacientam varētu samazināt hipoglikēmijas risku, uzlabot darba spējas, kā arī veicināt sociālo aktivitāti, viņa pauda.
Šādu un citu pakalpojumu ieviešana varētu ietaupīt valsts līdzekļus, pirmā tipa diabēta pacientu vidū par 50% samazinot ārstēšanos slimnīcās, par 40% samazinot mirstību un tikpat lielā mērā arī samazinot hipoglikēmijas epizožu gadījumu skaitu, uzskata Freimane.
Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka daļai pacientu neder ierastās "diabēta pildspalvas". Tā kā diabēta pacientu farmakinētiskais profils ir atšķirīgs, ne visiem pacientiem der ilgstošas darbības insulīna preparāti. Tāpēc insulīna sūkņa ierīce atsevišķiem pacientiem būtu neaizvietojama, ļaujot piemērot pielāgotu, atbilstošu insulīna devu injekciju.
Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks akcentēja profilakses nepieciešamību ne vien diabēta pacientu grupai, bet arī citām riska grupām.
Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologs Valdis Pīrāgs rosināja apvienot sirds asnisvadu slimību un diabēta komplikāciju prevencijas plānus un izstrādājot īpašu diabēta komplikāciju novēršanas sadaļu.
Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs norādīja, ka profilakses pasākumus nevarēs veicināt, kamēr ārstiem būs jāstrādā ar medikamentiem, kas radīti pagājušā gadsimta 50-tajos gados. Viņa ieskatā, VM speciālistiem vēlreiz ir jāpārskata diabēta pacientu medikamentu kategorizācija - daudzi medikamenti sen vairs nav otrās izvēles medikamenti, bet gan pamatmedikamenti, kas pacientiem nepieciešami, viņš pauda.
Dzalbs norādīja, ka diabēta pacients ir valsts aprūpē esošs, tāpēc katrs komplikāciju novēršanas gadījums sniegtu ietaupījumu visai valstij kopumā. Dzalbs arī apgalvoja, ka kopīgiem spēkiem vajadzētu apzināt ieinteresētās iestādes un rast vienotu aprūpes algoritmu diabēta pacientu ārstēšanā un pakalpojumu nodrošināšanā.
Kā vēstīts, Latvijas Diabēta asociācija augusta beigās mudināja ātrāk rast finansējumu diabēta pacientu redzes zaudēšanas novēršanai, ņemot vērā, ka ar šo slimību sirgstošo cilvēku skaits pakāpeniski pieaug jau 30 gadus.
Kā žurnālistiem toreiz sacīja asociācijas priekšsēdētāja Freimane, diabēta pacientu nepiepildīto vajadzību saraksts ir ļoti garš, un uz to jau iepriekš tikusi vērsta arī Saeimas Veselības apakškomisijas uzmanība.
Nākamā Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde plānota 17. septembrī pulksten 13. Tajā paredzēts apspriest primārās veselības aprūpes nodrošināšanas iespējas pierobežā un lauku reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
