Krievijas drons, paralimpiešu zelts un pensijas – "Delfi" redaktori iesaka lasāmvielu brīvdienām

Es līdz šim nezināju, kur atrodas Gaigalavas pagasts, bet pagājušās nedēļas nogalē nevēlamais "ciemiņš" bez "naidīgiem mērķiem" – ar sprāgstvielām aprīkotais Krievijas drons, kas tur nolaidās – lika man ne tikai apgūt jaunas zināšanas ģeogrāfijā, bet raisīja arī citus jautājumus. Kāpēc tas tik tālu tika? Kādi ir pirmie secinājumi? Vai sagaidāms, ka šādu incidentu būs vairāk? Uz šiem jautājumiem šonedēļ atbildes meklējiet kolēģu Raivja Spalvēna rakstā un "Spried ar Delfi" kolēģu raidījumā.

Šonedēļ nelāgā veidā par sevi atgādināja difterija – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nokļuvuši trīs bērni, kas pret šo slimību nebija vakcinēti. Viens bērns joprojām atrodas kritiskā stāvoklī, nedēļas vidū atzina ārsti. Kolēģe Sarmīte Gaidule šonedēļ pētīja, kas šī ir par slimību, kāpēc ir tik svarīgi vakcinēties, kā Latvijas iedzīvotājiem sokas ar potēm un kas vēl jāņem vērā, lai slimība neierastos arī jūsu mājā. Aicinu arī jūs pārskatīt savu pošu grāmatiņu un, ja nepieciešams, savakcinēties. Tas tiešām neko nemaksā – vakcīna ir bez maksas.

Neapšaubāmi nedēļas centrālais notikums ziņās bija Krievijas drona ielidošana Latgalē. Amatpersonu nespēja laikus par to paziņot sabiedrībai, kā arī muļķīgās spārnotās frāzes par dronu-kamikadzi bez naidīgiem nolūkiem vēl vairāk samusināja cilvēku prātus. Tādēļ "Spried ar Delfi" par to runāt aicinājām galvenos atbildīgos - aizsardzības ministru un armijas komandieri. Pievienojās arī NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors. Jāatzīst, ka uz otrdienas pēcpusdienu amatpersonas beidzot acīmredzami bija aprunājušās ar komunikācijas speciālistiem un savus vēstījumus prata nodot daudz labāk. Uz visiem jautājumiem atbildes gan izpalika.

Uz daudz pozitīvākas nots "Aizmugurē" šonedēļ viesojās 10 paralimpisko medaļu ieguvējs Aigars Apinis un paraiejādes talanta Riharda Snikus trenere Darja Tihomirova. Viņu stāstījums par sacensībām Parīzē un sagaidīšanu Rīgā bija patiesi sirsnīgs un pacilājošs. Īpaši uzrunājošas šķita arī Tihomirovas kundzes atziņas par to, kā ar paralimpiskā sporta palīdzību labāk iesaistīt sabiedrībā bērnus ar invaliditāti.

Lai gan Krievija šķietami nevienu pārsteigt vairs nevar, tomēr pieturos pie idejas, ka ienaidnieku nevar iepazīt pārāk labi. Redzu, ka šonedēļ lasītāji ar ne mazāku interesi kā es pats iepazina ļoti dažādo autoru pienesumu par mūžam citiem draudošo kaimiņu. Cienījamais militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš piedāvāja ieskatu tajā, ko frontē šobrīd nozīmē pēkšņās izmaiņas komunikācijas rīku pieejamībā un skaidro, kāpēc Krievijas pusei "Telegram" zaudējums ir daudzkārt sāpīgāks nekā ukraiņiem. Mūsu lasītāji jau iepriekš būs manījuši krievu vēsturnieka Aleksandra Goguna rakstus, kuros viņš pievēršas staļinisma zvērībām un aukstasinīgajam aprēķinam, kurā cilvēkiem nav vērtības. Šonedēļ viņš atgādina par Staļina un Hitlera savstarpējo sadarbību, tostarp PSRS lomu Otrā pasaules kara uzsākšanā, no kuras mūsdienu Krievijas līderi ļoti vēlas norobežoties, piesavinoties tikai uzvaru. Tas labi sasaucas ar "Delfi.lt" kolēģa interviju ar poļu pretizlūkošanas pulkvedi, kurš norāda uz staļinisma tradīciju atkārtošanos mūsdienu Kremļa līderu darbībā. Savukārt Āris Jansons pievēršas Vladimira Putina diplomātiskajiem centieniem šķietami "meklēt mieru", nemainīgi tikai pēc viņa paša noteikumiem.

Ar vienu roku dod, ar otru ņem jeb valdība plāno apjomīgas izmaiņas darbaspēka nodokļos, tai skaitā palielinot neapliekamo minimumu un minimālo algu, kas nozīmē labas ziņas lielākajai daļai iedzīvotāju, kuri var cerēt uz ienākumu palielināšanos par 30 līdz 50 eiro mēnesī uz rokas. Taču tās ir sliktas ziņas valsts budžetam – jo nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus laikā, kad ir jāpalielina finansējums aizsardzības un drošības nozarei un virknei citu jomu. Daļēji to kompensēt plānots uz mūsu visu nākotnes pensiju rēķina, samazinot pensiju otrajā līmenī iemaksājamo līdzekļu apjomu. Kāpēc tā ir slikta doma, lasiet vairāk manas kolēģes Žanetes Hākas rakstos:

Vēl viens raksts, kas man šķita ļoti interesants, bija par pieaugošo pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma Latgales priekšpilsētā jeb par Maskačku dēvētajā apkaimē. Savā ziņā tas nav nekas pārsteidzošs – jo vairāk cenas kāpj pieprasītos rajonos, jo vairāk cilvēki meklē alternatīvas, kur varētu iegūt vairāk telpas vai labāku dzīves kvalitāti par līdzvērtīgu cenu. Un šim pieprasījumam sasniedzot kritisko masu apkārtnes, par kurām varbūt iepriekš raucām degunu, kļūst arvien pievilcīgākas.

Viens no aizkustošākajiem rakstiem "Delfi Life" šonedēļ ir Leldes Lūses intervija ar Riharda Snikus treneri Darju Tihomirovu. Viņa stāsta par Rihardu un citiem jauniešiem, ko trenējusi, kā arī atklāj, vai nākotnē olimpisko zeltu Latvijai varētu atnest vēl kāds sportists. Darja arī dalās ar savu stāstu – kā pārvākusies uz Latviju, iemācījusies valodu un uzsākusi darbu ar bērniem ar invaliditāti. Sieviete dalās arī savās sajūtās par Krievijas valsti un kultūru.

Pirms deviņiem gadiem Latvijas basketbola izlases treniņiem pievienojās Endrū Šmits. Viņa vecmāmiņa ir latviete, kas dzimteni bija spiesta pamest krievu okupācijas dēļ, tādēļ iegūt Latvijas pilsonību puisim nebija nekādu problēmu. Tolaik viņš bija vēl par zaļu Eiropas basketbolam un valstsvienībai, taču kopš tā laika Šmitam izdevies aizspēlēties līdz pat Itālijas A sērijai. Jauno sezonu Endrū sāks Ungārijas čempionvienībā, spēlēs Eirokausos un turpinās uzturēt kontaktus ar Luku Banki, kurš Šmitu uz valstsvienību aicināja jau pērn.

"Bērni visu uzsūc kā švammītes. Ja vecāki atļaujas lamāt tiesnesi, bērni rīkojas tāpat," norāda Latvijas hokeja tiesnesis Andris Ansons. Kopā ar viņu, basketbola tiesnesi Kristapu Konstantinovu, futbola arbitru Vadimu Direktorenko un Latvijas Olimpiskās vienības sporta psiholoģi Lāsmu Lapiņu šķetinājām problēmu, kuras saknes manāmas gan lielajā sportā, gan sabiedrībā kopumā. Atrast kādu vainīgo visās savās neveiksmēs – tas taču sniedz tādu atvieglojumu, vai ne?