Latvija atbalsta Ukrainas ceļu, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, ceturtdien, 12. septembrī, Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjerministres birojā portālu "Delfi" informēja, ka Siliņa ceturtdien tikās ar Ukrainas prezidentu, lai apspriestu kopīgu rīcību ceļā uz Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru. Siliņa uzsvēra, ka Latviju un Ukrainu vieno kopīgas vērtības un kopīga nākotne eiroatlantiskajās struktūrās.
Ministru prezidente apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstu Ukrainai, kas cīnās par savu brīvību, cilvēkiem, Eiropas vērtībām un drošību. Ukrainu atbalsta visa Latvijas sabiedrība, uzsvēra Siliņa.
Amatpersonas pārrunāja Ukrainas plānus par otrā Ukrainas miera samita rīkošanu, kā arī Ukrainas eiroatlantisko integrāciju.
Ministru prezidente uzsver, ka Latvija atbalsta Ukrainas ceļu, lai tā kļūtu par ES un NATO dalībvalsti. Latvija arī turpinās iestāties par Ukrainu Apvienoto Nāciju Organizācijā un citos starptautiskajos formātos, lai Ukraina saņemtu pēc iespējas lielāku un ātrāku finansiālo, humanitāro, politisko un cita veida atbalstu.
Ministru prezidente sarunā ar Zelenski atzinīgi novērtēja Ukrainas operāciju Kurskas reģionā, kas Ukrainai devusi iniciatīvu, aizstāvoties pret agresorvalsti Krieviju.
"Mūsu pagātne atšķiras, bet mūsu kopīgā nākotne ir eiroatlantiskajās struktūrās – brīvo un demokrātisko valstu saimē. Ukraina ir nesusi smagus upurus un varonīgi cīnījusies, aizsargājot pašu svētāko, kas jums pieder – savu valsti, zemi un brīvu tautu. Latvija vienmēr būs Ukrainas draugs, un mēs rīkosimies kopīgi, lai sasniegtu Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru," uzsvēra Siliņa.
Latvijas militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gados ir 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā.
Siliņa pārrunāja 2024. gada trešo militārā atbalsta pakotni Ukrainai, Latvijas un Lielbritānijas vadītās dronu koalīciju, kā arī 2025. gada militārā atbalsta gatavošanu un Ukrainas rekonstrukcijas projektus. 2024. gada trešajā pakotnē būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums un kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums. Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025. gadā.
Trešdien, 11. septembrī, Ministru prezidente tikās ar Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku. Pārrunāts Latvijas turpmākais atbalsts Ukrainai un tās eiroatlantiskajai integrācijai, kā arī gaidāmais Krimas platformas parlamentārais samits, kas notiks Rīgā šī gada oktobrī.
Ministru prezidente izteica pateicību Stefančukam par ieguldījumu Latvijas un Ukrainas īpašajā draudzībā un par Verhovna Radas priekšsēdētāja vārdiem, ka "Latvija varbūt ir neliela valsts, bet jūs esat varena tauta".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
