15. septembrī apritēs gads, kopš darbu uzsāka Evikas Siliņas (JV) valdība jeb 42. Ministru kabinets, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja apkopojusi informāciju par valdības paveikto gada laikā, uzsverot, ka valdība savā pirmajā darbības gadā vienojusies par daudzpusīgiem pasākumiem valsts drošības stiprināšanā, tāpat prioritāra bijusi Latvijas konkurētspējas attīstība, tāpēc mazināta birokrātija un izstrādātas izmaiņas darbaspēka nodokļos. Sāktas pārmaiņas veselības un izglītības sektoros, kā arī sniegts atbalsts iedzīvotājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto ietekmi uz cilvēku maciņiem.
Siliņa paziņojumā medijiem norādīja, ka notiek būtiskas pārmaiņas veselības, darbaspēka nodokļu, izglītības un birokrātijas mazināšanas jomās, tāpat valdība noteikusi iekšējo un ārējo drošību kā valdības prioritāti, kas tiek konsekventi ievērots.
"Strādājam, lai pārmaiņas dotu reālu labumu Latvijas iedzīvotājiem – pacientiem zemākas zāļu cenas, uzņēmējiem mazāki birokrātijas labirinti un konkurētspējīgāka nodokļu sistēma, bērniem kvalitatīvāka izglītība vienotās skolās latviešu valodā, un katrs varētu justies drošībā – savā mājā un savā valstī. Turpināsim jau sāktās ieceres, kā arī koncentrēsimies uz praktiskiem, īstenojamiem darbiem Latvijas uzņēmēju atbalstam," uzsver Siliņa.
Starp valdības būtiskākajiem pieņemtajiem lēmumiem Valsts kanceleja min, ieguldījums valsts aizsardzībā pirmo reizi pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un pašlaik ir 3,2% no IKP. Iekšējā un ārējā drošība noteikta kā prioritāte, izstrādājot gan 2024. gada budžetu, gan 2025. gada budžetu.
Valsts kanceleja norāda, ka izpildīta apņemšanās 2023. gada laikā pabeigt sauszemes žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024. gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju. Tāpat sākta arī robežas militāra nostiprināšana jeb Baltijas aizsardzības līnijas izveide.
Valdība pirmajā gadā apstiprināja Krīzes vadības centra izveidi, Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, izstrādāja jauno vispārējās izglītības finansēšanas modeli "Programma skolā", reformēja sporta finansēšanas sistēmu, pieņēma likumu par reģistrētas partnerības ieviešanu, ratificēja Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret Krieviju, Latvija noteikusi paredzamo militāro atbalstu Ukrainai – šogad un nākamos gadus tas sasniegs vismaz 0,25% no IKP. 2024. gadā kopējais militārais, humānais un finansiālais atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro.
Siliņas vadītajā valdībā strādā 13 ministri – aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), ārlietu ministre Baiba Braže (JV) un kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Gada laikā nedaudz pamainījies ministru sastāvs. Šogad amatu pameta ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un viņa vietā stājās Braže. Tāpat kultūras ministres amatu pameta Agnese Logina (P) un viņas vietā stājās Lāce.
Pārmaiņas skārušas arī pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministriju – tās nosaukums tika mainīts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
