Piektdien, 13. septembrī, 85 gadu jubileju svin pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas – Guntis Ulmanis.
Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA), pievienojoties daudzskaitlīgajam apsveicēju pulkam gan Latvijā, gan ārpus tās, ciklā "Personības" izveidojis tematisku kolekciju, kurā apkopoti dokumenti, kas vēsta par Ulmaņa biogrāfiju, prezidenta dienaskārtību un kur redzams arī pavisam cits un neiepazīts Ulmaņa privātais tēls.
LNA norāda, ka Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība pievērsta ārpolitikai – Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm.
Savas prezidentūras laikā Ulmanis sasaucis trīs Saeimas ārkārtas sēdes, trīs Ministru kabineta ārkārtas sēdes, ierosinājis 12 likumus, otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdevis 18 likumus.
Guntis Ulmanis dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā. Viņa vectēva brālis Kārlis Ulmanis bija pirmskara Latvijas Republikas pēdējais valsts vadītājs. 1941. gada 14. jūnijā Ulmaņu ģimeni kopā ar gadu veco Gunti izveda uz Sibīrijas Krasnojarskas novadu. 1946. gadā tika dota atļauja atgriezties Latvijā. 1949. gadā Ulmaņa piederīgos atkal izveda uz Sibīriju, taču Ulmanim izdevās izglābties, jo viņa māte bija otrreiz apprecējusies un dēlam devusi citu uzvārdu.
1955. gadā, saņemot pasi, viņš slepus no ģimenes izvēlējās izmantot sava tēva uzvārdu – Ulmanis. Pēc atgriešanās Rīgā apmesties nevarēja, tāpēc ģimene dzīvoja Ēdolē, vēlāk – Jūrmalā. Ulmanis mācījies Jūrmalas Pumpuru vidusskolā, pēc tās beigšanas iestājas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. Pēc augstskolas pabeigšanas Ulmanis tika iesaukts obligātajā karadienestā Padomju armijā, pēc dienesta sāka strādāt celtniecībā par ekonomistu, vēlāk Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, tad plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku Rīgas pilsētas izpildkomitejā, taču pēc pāris mēnešiem tika atlaists ģimenes uzvārda dēļ, atgādina LNA.
1971. gadā Guntis Ulmanis pārgāja darbā sadzīves pakalpojumu sistēmā, kur strādāja dažādos amatos, arī par Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru. Neilgu laiku pasniedzis celtniecības ekonomiku Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī strādājis par pasniedzēju Latvijas Valsts universitātē tautsaimniecības plānošanas specialitātē. 1992. gadā Ulmanis tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli un iestājās Latvijas Zemnieku savienībā (LZS).
Prezidentūras laikā Guntis Ulmanis apturēja aktīvu darbību partijā (izstājies 2001. gadā). 1993. gada jūnija Saeimas vēlēšanās Guntis Ulmanis tika ievēlēts par deputātu. 1993. gada 7. jūlijā Saeima ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu. 1996. gada 18. jūnijā Ulmani atkārtoti ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu, liecina LNA apkopotā informācija.
2000. gada 17. martā Guntis Ulmanis nodibināja "Prezidenta Gunta Ulmaņa fondu". Aktīvi iesaistījies Starptautiskās hokeja federācijas 2006. gada Pasaules čempionāta Rīgā organizēšanā. Bijis viens no hokeja kluba "Dinamo Rīga" dibinātājiem un līdz kļūšanai par 10. Saeimas deputātu no politiskās apvienības "Par labu Latviju" pildīja šī hokeja kluba padomes priekšsēdētāja pienākumus. 2008. gadā pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma Guntis Ulmanis kļuva par Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētāju.
LNA apkopotā informācija liecina, ka brīvajos brīžos Ulmanis lasa vēsturiskos un politiskos memuārus, aizraujas ar sportu – teniss, basketbols, volejbols – un darbojas savā paša uzceltajā lauku mājā. Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "No tevis jau neprasa daudz". Beidzoties prezidentūrai, tika izdots fotogrāfiju albums "Mans prezidenta laiks", kas ilustrēja svarīgākos aspektus sešos prezidentūras gados.
Arhīvā norāda, ka šogad Guntis Ulmanis "Latvijas Radio 1" ir teicis: "Man 4. maijs ir sirds notikums, 18. novembris man ir vēsture, kuras labā es strādāju un kuru mēs kopīgi visi veidojām. Bet 4. maijs vienā ziņā ir līdzīgs 18., tikpat neticams kā 18. novembris".
Ulmanis ir saņēmis vairākus apbalvojumus.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs glabā bagātu audiovizuālo, skaņas un foto dokumentu klāstu par Gunta Ulmaņa darbību viņa prezidentūras periodā. Tie iekļauti dažādos fondos – galvenokārt, arhīva pamatfondā, Latvijas Valsts Prezidenta kancelejas fondā, Latvijas Republikas Saeimas fondā, ziņu aģentūras LETA fondā, diasporas latviešu fondos. Kolekcijā ieskatam iekļauta tikai neliela daļa no šajos fondos pieejamajiem dokumentiem.
Ar citiem Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vietnē pieejamajiem dokumentiem iespējams iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
