Iepirkumu komisijas kļūdas dēļ Rīgas domei jāatmaksā 62 tūkstoši eiro ERAF projektā  (1)

Augusta beigās Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) vadītā RD Finanšu un administrācijas lietu komiteja sanāca uz sēdi, kuras darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums "Par līdzekļu piešķiršanu no RD rezerves fonda". Par šo tematu komitejā runāja RDA pārstāvis. Viņš pastāstīja par Covid laikā parakstīto memorandu "Dators katram bērnam", tā ietvaros Rīgas skolās saņemtajiem 17 tūkstošiem "Chromebook" portatīvo datoru, kur pašvaldības līdzfinansējums bija nulle, jo projektu finansēja ERAF un valsts budžets. Arī par to, ka memoranda ietvaros bija jāizstrādā Resursu uzskaites un monitoringa sistēma (RUMIS), un tas bija RDA uzdevums. Sistēmas uzturētāju un izstrādāju aģentūra atrada publiskā iepirkuma rezultātā.

"Diemžēl šajā medus mucā mums ir arī darvas piliens. CFLA nav attiecinājusi daļu no izmaksām šim projektam 25 procentu apmērā, kas sastāda 62 808 eiro. Mēs šo lēmumu esam apstrīdējuši gan CFLA, gan Finanšu ministrijai, taču diemžēl esam šajā strīdā zaudējuši, un šis lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā," deputātiem teica RDA Inovāciju un attīstības nodaļas vadītājs Valentīns Žemaitis. Līdz ar to Rīgas pašvaldībai esot jāatskaita šī nauda projektā vadošajai iestādei – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Klātesošo deputātu interesi šis temats acīmredzami neizraisīja, un arī sēdes vadītājs Ķirsis plašāku skaidrojumu no savas puses nesniedza. "Paldies par ziņojumu. Kolēģi, ir jautājumi? Jautājumus neredzu. Debatēs arī neviens nav pieteicies. Balsosim! Paldies par ziņojumu," tas bija viss, ko pēc RDA ziņojuma uzklausīšanas pauda Ķirsis. Par nobalsoja deviņi komitejas deputāti – izņemot Agnesi Loginu no "Progresīvajiem", visi bija no RD valdošās koalīcijas.

RD mājaslapā izpētot par sēdes darba kārtības punktu pieejamos dokumentus, "de facto" noskaidroja, ka CFLA finanšu korekciju piemēroja, jo konstatēja: līguma izpildītāja dalībnieka SIA "Corporate Systems" patiesā labuma guvējam Aigaram Cerusam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā bija nodokļu parādi, kas pārsniedza 150 eiro. Cerusam bija vairāk nekā 1600 eiro liels nekustamā īpašuma nodokļa parāds Rīgas pašvaldībai. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām, viņa firma no iepirkuma konkursa bija jāizslēdz.

Tomēr iepirkuma komisija to neizdarīja, jo kļūdaini interpretēja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā atrodamu skaidrojumu. Komisija uzskatīja: ja patiesā labuma guvējs nav saimnieciskās darbības veicējs, tad tam nodokļu parādu pārbaude nav veicama. Tomēr tas attiecas tikai uz VID administrētajiem nodokļiem, savukārt nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldība, līdz ar to komisijai bija jākonstatē Cerusa nodokļa parāds. To neizdarot, par uzvarētāju iepirkumā atzīts likuma prasībām neatbilstošs pretendents. Tādējādi tika pārkāpti piegādātāju brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principi, skaidro CFLA.

"de facto" lūdza Cerusa komentāru par notikušo. Atbilde no "Corporate Solutions" grupas vadītāja un īpašnieka atnāca garā e-pastā.

"Šis gadījums ir spilgts birokrātijas piemērs, kur viena valsts iestāde pārmērīgi soda pašvaldību, kaut gan reāli zaudējumi nevienam nebija radušies. Šis gadījums ir neuzmanības kļūda, kura tiktu operatīvi novērsta, ja RD iepirkumu komisija pirms uzvarētāja paziņošanas būtu prasījusi skaidrojumu par "nodokļu parādu", ko uzrāda nodokļu maksājumu sistēmas," raksta Ceruss.

Viņš arī norāda: "Iepirkumu komisija būtu saņēmusi manu skaidrojumu, kāpēc nodokļu nomaksas sistēmās man uzrādās nodokļu parāds, kas saistīts ar manu strīdu ar RD Finanšu departamentu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru vienam manam īpašumam. Šis nodoklis būtu arī nomaksāts neskatoties uz strīdu, ja vien būtu zinājis, ka te veidojas problēma. Likuma jēga un būtība ir cīnīties ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, bet šis noteikti nav tāds gadījums."

Ceruss gan ir kritisks arī par Publisko iepirkumu likumā salīdzinoši nesen iekļauto normu par patiesā labuma guvēju pārbaudīšanu: "No savas pieredzes dažādos iepirkumos arī redzu, ka pasūtītājiem atšķiras izpratne, kā pārbaudīt ārzemēs reģistrētos pretendenta patiesā labuma guvējus. (.. ) Mans personiskais viedoklis, ka šī likuma norma nodara valstij lielāku kaitējumu, kā tā iespējams gūst nodokļu iekasēšanas labumu."

Līgumu ar piegādātāju apvienību, kurā ietilpa "Corporate Systems" un SIA "Datorzinību centrs", RDA direktors Arnis Gulbis noslēdza pagājušā gada augustā. Tas notika pēc jūlijā pieņemtā iepirkuma komisijas lēmuma. Komisijas vadībā nebija RDA pārstāvji, jo lielos iepirkumus Rīgas domē rīko Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde. Šo konkrēto komisiju vadīja pārvaldes vadītāja vietniece, Publisko iepirkumu nodaļas vadītāja Vita Meimere.

Gulbis sarunā ar "de facto" demonstrē izstrādāto RUMIS sistēmu, kurai autorizēto lietotāju pieeja ir skolām. Viss strādājot labi, bet par iepirkuma procedūru neko daudz viņš pateikt nevarot – RDA paļāvusies uz Iepirkumu pārvaldes kompetenci. "Šī projekta iepirkuma komisijas locekļi, kas bija no Rīgas digitālās aģentūras puses, faktiski vērtēja tikai šo tehnisko, arhitektūras un sistēmas funkcionālo daļu, finanšu piedāvājumu. Bet šos juridiskos jautājumus atstājot Iepirkumu pārvaldes ziņā," stāsta Gulbis. Tāpēc, kad RDA pagājušā gada beigās saņēma no IZM un CFLA vēstules par korekciju, "protams, tas mums bija pārsteigums un tāds pamatīgs šoks".

"de facto" Rīgas domei lūdza interviju arī ar Iepirkumu pārvaldes pārstāvjiem, piemēram, pašu komisijas vadītāju Meimeri, tomēr no RD Centrālās administrācijas interviju sniedza vien pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. Ķirša birojā uz lūgumu pēc intervijas atbildēja, ka mēra komentāru nebūs, jo iepirkumi esot izpildvaras lieta, ko mērs nekādā veidā neorganizē. Ķirsis arī uzdevis izpilddirektoram padziļināti izmeklēt, kā šī situācija radusies, un lemt par tālāko.

Kā noskaidroja "de facto", mutvārdu rīkojumu Langem Ķirsis deva nevis uzreiz pēc IZM vēstules saņemšanas jūlijā vai domes komitejas sēdes augustā, bet šo pirmdien – dienā, kad "de facto" sāka uzdot Rīgas domei jautājumus par iepirkumu. Rīkojuma izdošanas laiks neesot svarīgs – būtisks būšot pārbaudē sasniegtais rezultāts, skaidro mēra padomniece Elīna Bīviņa.

Lange sarunā ar "de facto" paziņoja, ka par 2023.gada vasaras notikumiem ir uzsākta dienesta pārbaude. Vēlāk gan atklājās, ka oficiāli dienesta pārbaudes komisija tika izveidota tikai nākamajā dienā pēc intervijas. Vai pārbaudē varētu noskaidrot, vai no kāda būtu piedzenami vairāk nekā 60 tūkstoši eiro, Lange nevarot atbildēt: "Es saprotu jūsu vēlmi varbūt jau uzreiz paziņot, kurš ir vainīgs un no kā ir jāpiedzen šie naudas līdzekļi... Nu, mēs ejam sistēmiski šajā gadījumā – dienesta pārbaude, attiecīgi izvērtējam un tad attiecīgi arī pieņemsim tālākos lēmumus."

"de facto" augustā ziņoja, ka par valsts amatpersonu bezdarbību tiek tiesāti vairāki Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisijas locekļi. Prokuratūras ieskatā, iepirkuma dokumentācijā par valsts Austrumu robežas joslas ierīkošanu netika iekļauta informācija par rīcību ar apauguma koksni, un tā dēļ valstij tika nodarīti gandrīz 30 tūkstošu eiro zaudējumi. Tas ir divreiz mazāk nekā šobrīd RD.

Uz jautājumu, vai pēc analoģijas paralēli savai pārbaudei pašvaldībai jau tagad nebūtu jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, Lange atbild noraidoši: "Es neredzu šādu likumsakarību šobrīd un arī analoģiju. Nē, noteikti nē. Tad jau arī faktiski CFLA arī, pārbaudot, un Finanšu ministrija pārbaudot, arī mums pašiem vērtējot – ja mēs redzētu šādu cēloņsakarību ar kādām kriminālām aktivitātēm, nu tad attiecīgi mums būtu jārīkojas. Bet šobrīd mēs to neredzam, nē." Raidījums fgan norāda, ka Krimināllikumā atbildība paredzēta arī par aiz nolaidības neizdarītām darbībām, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Vēl pirms RD secinājumiem iepirkumu komisijas locekļu atbildību administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vērtēs Iepirkumu uzraudzības birojs. Par pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu var piemērot naudas sodu līdz pat 350 eiro apmērā.